Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   sq Fruta dhe perime

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [pesёmbёdhjetё]

Fruta dhe perime

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. K-m --ё l--e--t--d-e. K__ n__ l____________ K-m n-ё l-l-s-t-y-h-. --------------------- Kam njё luleshtrydhe. 0
Man ir kivi un melone. Ka- -jё k-vi-dh---jё pj-pёr. K__ n__ k___ d__ n__ p______ K-m n-ё k-v- d-e n-ё p-e-ё-. ---------------------------- Kam njё kivi dhe njё pjepёr. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. K---nj- --rt-kal---h--n-ё--it-o. K__ n__ p________ d__ n__ q_____ K-m n-ё p-r-o-a-l d-e n-ё q-t-o- -------------------------------- Kam njё portokall dhe njё qitro. 0
Man ir ābols un mango. K---n-ё-----ё -h--nj- m-ngo. K__ n__ m____ d__ n__ m_____ K-m n-ё m-l-ё d-e n-ё m-n-o- ---------------------------- Kam njё mollё dhe njё mango. 0
Man ir banāns un ananass. Ka- n-- b--an- dh--n----n--a-. K__ n__ b_____ d__ n__ a______ K-m n-ё b-n-n- d-e n-ё a-a-a-. ------------------------------ Kam njё banane dhe njё ananas. 0
Es gatavoju augļu salātus. Po -ёj---ё sa----ё-me--ruta. P_ b__ n__ s______ m_ f_____ P- b-j n-ё s-l-a-ё m- f-u-a- ---------------------------- Po bёj njё sallatё me fruta. 0
Es ēdu tostermaizi. U-ё -- n---fe-ë-bukë--ë th--ur. U__ h_ n__ f___ b___ t_ t______ U-ё h- n-ё f-t- b-k- t- t-e-u-. ------------------------------- Unё ha njё fetë bukë të thekur. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. Unё ha------et- bukë--- -h-ku- m-------ё. U__ h_ n__ f___ b___ t_ t_____ m_ g______ U-ё h- n-ё f-t- b-k- t- t-e-u- m- g-a-p-. ----------------------------------------- Unё ha njё fetë bukë të thekur me gjalpё. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. Unё -a-n-- fe---b-k---ë -he-u--me-gja----d-----r---atё. U__ h_ n__ f___ b___ t_ t_____ m_ g_____ d__ m_________ U-ё h- n-ё f-t- b-k- t- t-e-u- m- g-a-p- d-e m-r-a-a-ё- ------------------------------------------------------- Unё ha njё fetë bukë të thekur me gjalpё dhe marmalatё. 0
Es ēdu sendviču. Un---a --ё-sa-dui-. U__ h_ n__ s_______ U-ё h- n-ё s-n-u-ç- ------------------- Unё ha njё sanduiç. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. Un- ---njё-s--d--ç-m--margari-ё. U__ h_ n__ s______ m_ m_________ U-ё h- n-ё s-n-u-ç m- m-r-a-i-ё- -------------------------------- Unё ha njё sanduiç me margarinё. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. U-ё-ha -jё -an--i---e m--garin- -he--o----. U__ h_ n__ s______ m_ m________ d__ d______ U-ё h- n-ё s-n-u-ç m- m-r-a-i-ё d-e d-m-t-. ------------------------------------------- Unё ha njё sanduiç me margarinё dhe domate. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Dua-----ё---e----z. D___ b___ d__ o____ D-a- b-k- d-e o-i-. ------------------- Duam bukё dhe oriz. 0
Mums vajag zivis un steikus. Duam p-shk--he bif-ek. D___ p____ d__ b______ D-a- p-s-k d-e b-f-e-. ---------------------- Duam peshk dhe biftek. 0
Mums vajag picu un spageti. Dua- p-ca------akarona. D___ p___ d__ m________ D-a- p-c- d-e m-k-r-n-. ----------------------- Duam pica dhe makarona. 0
Ko mums vēl vajag? Pё- --a-- k--i n-v----t--t--? P__ ç____ k___ n_____ t______ P-r ç-a-ё k-m- n-v-j- t-e-ё-? ----------------------------- Pёr çfarё kemi nevojё tjetёr? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. Na--uhe--kar-o-- --e d---t---ёr -upё-. N_ d____ k______ d__ d_____ p__ s_____ N- d-h-n k-r-o-a d-e d-m-t- p-r s-p-n- -------------------------------------- Na duhen karrota dhe domate pёr supёn. 0
Kur ir lielveikals? Ku k--nje--u-e-m-r-e-? K_ k_ n__ s___________ K- k- n-e s-p-r-a-k-t- ---------------------- Ku ka nje supermarket? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + albāņu (1-100) MP3 albāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!