Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   bg Числата

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [седем]

7 [sedem]

Числата

Chislata

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Es skaitu: А---роя: А_ б____ А- б-о-: -------- Аз броя: 0
Az-br--a: A_ b_____ A- b-o-a- --------- Az broya:
viens, divi, trīs е-н-, -в-, --и е____ д___ т__ е-н-, д-е- т-и -------------- едно, две, три 0
e-no, ---,-t-i e____ d___ t__ e-n-, d-e- t-i -------------- edno, dve, tri
Es skaitu līdz trīs. А- -р-я до три. А_ б___ д_ т___ А- б-о- д- т-и- --------------- Аз броя до три. 0
A--b-oy- do -ri. A_ b____ d_ t___ A- b-o-a d- t-i- ---------------- Az broya do tri.
Es skaitu tālāk: Аз п-о-ъ-ж--а- да б---: А_ п__________ д_ б____ А- п-о-ъ-ж-в-м д- б-о-: ----------------------- Аз продължавам да броя: 0
A- --o---z--v-m--a -roya: A_ p___________ d_ b_____ A- p-o-y-z-a-a- d- b-o-a- ------------------------- Az prodylzhavam da broya:
četri, pieci, seši, ч-тири----т- --с-, ч______ п___ ш____ ч-т-р-, п-т- ш-с-, ------------------ четири, пет, шест, 0
ch-tiri,---t, ---s-, c_______ p___ s_____ c-e-i-i- p-t- s-e-t- -------------------- chetiri, pet, shest,
septiņi, astoņi, deviņi с-д-------м,--е-ет с_____ о____ д____ с-д-м- о-е-, д-в-т ------------------ седем, осем, девет 0
sed-m, o-em, de--t s_____ o____ d____ s-d-m- o-e-, d-v-t ------------------ sedem, osem, devet
Es skaitu. Аз-б-о-. А_ б____ А- б-о-. -------- Аз броя. 0
Az----ya. A_ b_____ A- b-o-a- --------- Az broya.
Tu skaiti. Ти-бр-и-. Т_ б_____ Т- б-о-ш- --------- Ти броиш. 0
T- -----h. T_ b______ T- b-o-s-. ---------- Ti broish.
Viņš skaita. Той б-о-. Т__ б____ Т-й б-о-. --------- Той брои. 0
T-- ----. T__ b____ T-y b-o-. --------- Toy broi.
Viens. Pirmais. Едн-- -ърв-. Е____ П_____ Е-н-. П-р-и- ------------ Едно. Първи. 0
E---.--y-vi. E____ P_____ E-n-. P-r-i- ------------ Edno. Pyrvi.
Divi. Otrais. Дв-- -т---. Д___ В_____ Д-е- В-о-и- ----------- Две. Втори. 0
D-e. Vto-i. D___ V_____ D-e- V-o-i- ----------- Dve. Vtori.
Trīs. Trešais. Три- ---т-. Т___ Т_____ Т-и- Т-е-и- ----------- Три. Трети. 0
Tri.---eti. T___ T_____ T-i- T-e-i- ----------- Tri. Treti.
Četri. Ceturtais. Четири. Ч--въ-т-. Ч______ Ч________ Ч-т-р-. Ч-т-ъ-т-. ----------------- Четири. Четвърти. 0
C-etiri- -he--y---. C_______ C_________ C-e-i-i- C-e-v-r-i- ------------------- Chetiri. Chetvyrti.
Pieci. Piektais. Пе---П---. П___ П____ П-т- П-т-. ---------- Пет. Пети. 0
Pe----e-i. P___ P____ P-t- P-t-. ---------- Pet. Peti.
Seši. Sestais. Ш-с-- --с-и. Ш____ Ш_____ Ш-с-. Ш-с-и- ------------ Шест. Шести. 0
S----. Sh-sti. S_____ S______ S-e-t- S-e-t-. -------------- Shest. Shesti.
Septiņi. Septītais. С-д-м-----ми. С_____ С_____ С-д-м- С-д-и- ------------- Седем. Седми. 0
S---m.-S----. S_____ S_____ S-d-m- S-d-i- ------------- Sedem. Sedmi.
Astoņi. Astotais. О---.-О--и. О____ О____ О-е-. О-м-. ----------- Осем. Осми. 0
O---. Os--. O____ O____ O-e-. O-m-. ----------- Osem. Osmi.
Deviņi. Devītais. Де---. Д-в--и. Д_____ Д______ Д-в-т- Д-в-т-. -------------- Девет. Девети. 0
D-vet. D-v-ti. D_____ D______ D-v-t- D-v-t-. -------------- Devet. Deveti.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + bulgāru (1-100) MP3 bulgāru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!