Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   hy թվեր

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [յոթ]

7 [yot’]

թվեր

t’ver

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: Ե---աշ-----ե-: Ե_ հ______ ե__ Ե- հ-շ-ո-մ ե-: -------------- Ես հաշվում եմ: 0
Ye- -ash------m Y__ h______ y__ Y-s h-s-v-m y-m --------------- Yes hashvum yem
viens, divi, trīs մե-- -ր--ւ, --եք մ___ ե_____ ե___ մ-կ- ե-կ-ւ- ե-ե- ---------------- մեկ, երկու, երեք 0
me---y-rk-- ye--k’ m___ y_____ y_____ m-k- y-r-u- y-r-k- ------------------ mek, yerku, yerek’
Es skaitu līdz trīs. Ես-հ-շ--ւմ-եմ-մին-և ----ը: Ե_ հ______ ե_ մ____ ե_____ Ե- հ-շ-ո-մ ե- մ-ն-և ե-ե-ը- -------------------------- Ես հաշվում եմ մինչև երեքը: 0
Y-s hashv-m--em---n-h’y-- -e----y Y__ h______ y__ m________ y______ Y-s h-s-v-m y-m m-n-h-y-v y-r-k-y --------------------------------- Yes hashvum yem minch’yev yerek’y
Es skaitu tālāk: Ես ---ուն--ո-- -- -ա-վ--: Ե_ շ__________ ե_ հ______ Ե- շ-ր-ւ-ա-ո-մ ե- հ-շ-ե-: ------------------------- Ես շարունակում եմ հաշվել: 0
Y-s -h-ru-a------m----h-el Y__ s_________ y__ h______ Y-s s-a-u-a-u- y-m h-s-v-l -------------------------- Yes sharunakum yem hashvel
četri, pieci, seši, չո-ս--հինգ--վ-ց չ____ հ____ վ__ չ-ր-, հ-ն-, վ-ց --------------- չորս, հինգ, վեց 0
ch--or-- --n-- vets’ c_______ h____ v____ c-’-o-s- h-n-, v-t-’ -------------------- ch’vors, hing, vets’
septiņi, astoņi, deviņi յոթ-----, ի-ը յ___ ո___ ի__ յ-թ- ո-թ- ի-ը ------------- յոթ, ութ, ինը 0
y-t’, --’,--ny y____ u___ i__ y-t-, u-’- i-y -------------- yot’, ut’, iny
Es skaitu. Ես----վու----: Ե_ հ______ ե__ Ե- հ-շ-ո-մ ե-: -------------- Ես հաշվում եմ: 0
Yes--a-hvum y-m Y__ h______ y__ Y-s h-s-v-m y-m --------------- Yes hashvum yem
Tu skaiti. Դու-հ--վում-ե-: Դ__ հ______ ե__ Դ-ւ հ-շ-ո-մ ե-: --------------- Դու հաշվում ես: 0
Du---s-----yes D_ h______ y__ D- h-s-v-m y-s -------------- Du hashvum yes
Viņš skaita. Ն- հ----ւ- է: Ն_ հ______ է_ Ն- հ-շ-ո-մ է- ------------- Նա հաշվում է: 0
N- ---h-um-e N_ h______ e N- h-s-v-m e ------------ Na hashvum e
Viens. Pirmais. մեկ---ռա---ը մ___ ա______ մ-կ- ա-ա-ի-ը ------------ մեկ- առաջինը 0
me-- -rra-iny m___ a_______ m-k- a-r-j-n- ------------- mek- arrajiny
Divi. Otrais. ե-կո- ---րկ--ր-ը ե____ - ե_______ ե-կ-ւ - ե-կ-ո-դ- ---------------- երկու - երկրորդը 0
y-r---- ye-kr--dy y____ - y________ y-r-u - y-r-r-r-y ----------------- yerku - yerkrordy
Trīs. Trešais. երեք-----ր--դը ե___ - ե______ ե-ե- - ե-ր-ր-ը -------------- երեք - երրորդը 0
y-r--’---ye-ro--y y_____ - y_______ y-r-k- - y-r-o-d- ----------------- yerek’ - yerrordy
Četri. Ceturtais. չորս - չ--րո--ը չ___ - չ_______ չ-ր- - չ-ր-ո-դ- --------------- չորս - չորրորդը 0
ch---r--- c--v------y c______ - c__________ c-’-o-s - c-’-o-r-r-y --------------------- ch’vors - ch’vorrordy
Pieci. Piektais. հինգ-- հ---ե--ր-ը հ___ - հ_________ հ-ն- - հ-ն-ե-ո-դ- ----------------- հինգ - հինգերորդը 0
h--g---h-n--r--dy h___ - h_________ h-n- - h-n-e-o-d- ----------------- hing - hingerordy
Seši. Sestais. վե--- -եցեր---ը վ__ - վ________ վ-ց - վ-ց-ր-ր-ը --------------- վեց - վեցերորդը 0
vets----v--s-ye----y v____ - v___________ v-t-’ - v-t-’-e-o-d- -------------------- vets’ - vets’yerordy
Septiņi. Septītais. յոթ ---ոթերորդը յ__ - յ________ յ-թ - յ-թ-ր-ր-ը --------------- յոթ - յոթերորդը 0
y--’ -----’--ro--y y___ - y__________ y-t- - y-t-y-r-r-y ------------------ yot’ - yot’yerordy
Astoņi. Astotais. ու- - ութ-րո-դը ո__ - ո________ ո-թ - ո-թ-ր-ր-ը --------------- ութ - ութերորդը 0
ut’ - u-’----r-y u__ - u_________ u-’ - u-’-e-o-d- ---------------- ut’ - ut’yerordy
Deviņi. Devītais. ի-ը---ն--ո--ը ի___ ի_______ ի-ը- ի-ե-ո-դ- ------------- ինը- իներորդը 0
i-y- --e--rdy i___ i_______ i-y- i-e-o-d- ------------- iny- inerordy

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!