Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   hy անցյալ 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [ութանասուներկու]

82 [ut’anasunerku]

անցյալ 2

ants’yal 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Պ--------տ-պո-նո-թյ--ն կ---ե--ր: Պ___ է_ շ_____________ կ________ Պ-տ- է- շ-ա-ո-ն-ւ-յ-ւ- կ-ն-ե-՞-: -------------------------------- Պետք էր շտապոգնություն կանչեի՞ր: 0
a-t-’y---2 a_______ 2 a-t-’-a- 2 ---------- ants’yal 2
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Պետ--էր բ-իշկին --նչ-ի--: Պ___ է_ բ______ կ________ Պ-տ- է- բ-ի-կ-ն կ-ն-ե-՞-: ------------------------- Պետք էր բժիշկին կանչեի՞ր: 0
a-ts’y-- 2 a_______ 2 a-t-’-a- 2 ---------- ants’yal 2
Vai tev bija jāizsauc policija? Պ-տք է--ոս--կ-ն---յա-ը -ա--ե-՞-: Պ___ է_ ո_____________ կ________ Պ-տ- է- ո-տ-կ-ն-ւ-յ-ն- կ-ն-ե-՞-: -------------------------------- Պետք էր ոստիկանությանը կանչեի՞ր: 0
P-t-’ -- -h-a-o-n--’yu- -a--h’--i՞r P____ e_ s_____________ k__________ P-t-’ e- s-t-p-g-u-’-u- k-n-h-y-i-r ----------------------------------- Petk’ er shtapognut’yun kanch’yei՞r
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Հ-ռախ-ս--ա-արը-ունե՞---Մի ք-- ---- ո----: Հ_____________ ո______ Մ_ ք__ ա___ ո_____ Հ-ռ-խ-ս-հ-մ-ր- ո-ն-՞-: Մ- ք-չ ա-ա- ո-ն-ի- ----------------------------------------- Հեռախոսահամարը ունե՞ք: Մի քիչ առաջ ունեի: 0
P--k’-er s-ta--gnu-’--- --nch’-ei՞r P____ e_ s_____________ k__________ P-t-’ e- s-t-p-g-u-’-u- k-n-h-y-i-r ----------------------------------- Petk’ er shtapognut’yun kanch’yei՞r
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. Հ-ս-ե- ----՞ք:--ի--իչ----- ---ե-: Հ_____ ո______ Մ_ ք__ ա___ ո_____ Հ-ս-ե- ո-ն-՞-: Մ- ք-չ ա-ա- ո-ն-ի- --------------------------------- Հասցեն ունե՞ք: Մի քիչ առաջ ունեի: 0
P--k- ----h--p-gn--’-un-k---h’---՞r P____ e_ s_____________ k__________ P-t-’ e- s-t-p-g-u-’-u- k-n-h-y-i-r ----------------------------------- Petk’ er shtapognut’yun kanch’yei՞r
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Քա--քի --ր-ե-ը ու-ե՞-- ---ք-չ--ռ-- -ւնե-: Ք_____ ք______ ո______ Մ_ ք__ ա___ ո_____ Ք-ղ-ք- ք-ր-ե-ը ո-ն-՞-: Մ- ք-չ ա-ա- ո-ն-ի- ----------------------------------------- Քաղաքի քարտեզը ունե՞ք: Մի քիչ առաջ ունեի: 0
Pe----er----is--i- --nch-yei-r P____ e_ b________ k__________ P-t-’ e- b-h-s-k-n k-n-h-y-i-r ------------------------------ Petk’ er bzhishkin kanch’yei՞r
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. Նա ճ--ա--հ ե-ա՞վ- -- չէր կար-ղ------ահ-գալ: Ն_ ճ______ ե_____ Ն_ չ__ կ____ ճ______ գ___ Ն- ճ-տ-պ-հ ե-ա-վ- Ն- չ-ր կ-ր-ղ ճ-տ-պ-հ գ-լ- ------------------------------------------- Նա ճշտապահ եկա՞վ: Նա չէր կարող ճշտապահ գալ: 0
P-t----- bz--sh-i--kanc-’y-i-r P____ e_ b________ k__________ P-t-’ e- b-h-s-k-n k-n-h-y-i-r ------------------------------ Petk’ er bzhishkin kanch’yei՞r
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Նա-------ր-ը ----վ--Ն- --ր կա-ող --նապարհը--տ--լ: Ն_ ճ________ գ_____ Ն_ չ__ կ____ ճ________ գ_____ Ն- ճ-ն-պ-ր-ը գ-ա-վ- Ն- չ-ր կ-ր-ղ ճ-ն-պ-ր-ը գ-ն-լ- ------------------------------------------------- Նա ճանապարհը գտա՞վ: Նա չէր կարող ճանապարհը գտնել: 0
Pe-k- e--b--ish--n--a-ch’-e--r P____ e_ b________ k__________ P-t-’ e- b-h-s-k-n k-n-h-y-i-r ------------------------------ Petk’ er bzhishkin kanch’yei՞r
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Ն- -ե---ա---ց-՞վ:-Ն--չ-----րող --ձ -ա--անա-: Ն_ ք__ հ_________ Ն_ չ__ կ____ ի__ հ________ Ն- ք-զ հ-ս-ա-ա-վ- Ն- չ-ր կ-ր-ղ ի-ձ հ-ս-ա-ա-: -------------------------------------------- Նա քեզ հասկացա՞վ: Նա չէր կարող ինձ հասկանալ: 0
Pe--- -r -o--i-an-t-y-ny k-n-h’-ei՞r P____ e_ v______________ k__________ P-t-’ e- v-s-i-a-u-’-a-y k-n-h-y-i-r ------------------------------------ Petk’ er vostikanut’yany kanch’yei՞r
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Ին--ւ՞ չ---կա-ողաց-- ժ-մ--ակ-----լ: Ի_____ չ__ կ________ ժ________ գ___ Ի-չ-ւ- չ-ս կ-ր-ղ-ց-լ ժ-մ-ն-կ-ն գ-լ- ----------------------------------- Ինչու՞ չես կարողացել ժամանակին գալ: 0
P-tk- er-vo-tik----’--n- k-n-h’yei՞r P____ e_ v______________ k__________ P-t-’ e- v-s-i-a-u-’-a-y k-n-h-y-i-r ------------------------------------ Petk’ er vostikanut’yany kanch’yei՞r
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Ի---ւ----ս--արո--ցել -ան--ա--- --նել: Ի_____ չ__ կ________ ճ________ գ_____ Ի-չ-ւ- չ-ս կ-ր-ղ-ց-լ ճ-ն-պ-ր-ը գ-ն-լ- ------------------------------------- Ինչու՞ չես կարողացել ճանապարհը գտնել: 0
P-tk’-e- v-st--anu-’ya-y ka-c--y-i՞r P____ e_ v______________ k__________ P-t-’ e- v-s-i-a-u-’-a-y k-n-h-y-i-r ------------------------------------ Petk’ er vostikanut’yany kanch’yei՞r
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Ինչու- -ե- ------ց-լ -ր-ն--աս-անալ: Ի_____ չ__ կ________ ն___ հ________ Ի-չ-ւ- չ-ս կ-ր-ղ-ց-լ ն-ա- հ-ս-ա-ա-: ----------------------------------- Ինչու՞ չես կարողացել նրան հասկանալ: 0
H--r-kh-s-h--ar- -ne-k- Mi-k’---’-ar--j --ei H_______________ u_____ M_ k_____ a____ u___ H-r-a-h-s-h-m-r- u-e-k- M- k-i-h- a-r-j u-e- -------------------------------------------- Herrakhosahamary une՞k’ Mi k’ich’ arraj unei
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Ե- -եմ --ր---ց-- ---ա-ակ-- գա-,----վհետև--վտու---ս չկ--: Ե_ չ__ կ________ ժ________ գ___ ո_______ ա________ չ____ Ե- չ-մ կ-ր-ղ-ց-լ ժ-մ-ն-կ-ն գ-լ- ո-ո-հ-տ- ա-տ-ւ-ո-ս չ-ա-: -------------------------------------------------------- Ես չեմ կարողացել ժամանակին գալ, որովհետև ավտուբուս չկար: 0
H-rrakh--ah---r- u-e-k---i k’ic-’-a---j -n-i H_______________ u_____ M_ k_____ a____ u___ H-r-a-h-s-h-m-r- u-e-k- M- k-i-h- a-r-j u-e- -------------------------------------------- Herrakhosahamary une՞k’ Mi k’ich’ arraj unei
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. Ես--ե- --րո---ել----ապ----------, ----հետև--աղ-ք-----տ-զ-չո---ի: Ե_ չ__ կ________ ճ________ գ_____ ո_______ ք_____ ք_____ չ______ Ե- չ-մ կ-ր-ղ-ց-լ ճ-ն-պ-ր-ը գ-ն-լ- ո-ո-հ-տ- ք-ղ-ք- ք-ր-ե- չ-ւ-ե-: ---------------------------------------------------------------- Ես չեմ կարողացել ճանապարհը գտնել, որովհետև քաղաքի քարտեզ չունեի: 0
H-r-a-h--a-ama---u----- -- -’ich- arr---unei H_______________ u_____ M_ k_____ a____ u___ H-r-a-h-s-h-m-r- u-e-k- M- k-i-h- a-r-j u-e- -------------------------------------------- Herrakhosahamary une՞k’ Mi k’ich’ arraj unei
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. Ես------չե------ղ -աս-անալ,-ո-ովհե-և-եր---տ--թյո--ը -ա- ----ր--ր: Ե_ ն___ չ__ կ____ հ________ ո_______ ե_____________ շ__ բ____ է__ Ե- ն-ա- չ-մ կ-ր-ղ հ-ս-ա-ա-, ո-ո-հ-տ- ե-ա-շ-ո-թ-ո-ն- շ-տ բ-ր-ր է-: ----------------------------------------------------------------- Ես նրան չեմ կարող հասկանալ, որովհետև երաժշտությունը շատ բարձր էր: 0
Ha--s--e--u-e՞-- -- -’i--’-a-r-- u-ei H________ u_____ M_ k_____ a____ u___ H-s-s-y-n u-e-k- M- k-i-h- a-r-j u-e- ------------------------------------- Hasts’yen une՞k’ Mi k’ich’ arraj unei
Man bija jāņem taksometrs. Ե- պետք-- տ---ի-վե----ի: Ե_ պ___ է տ____ վ_______ Ե- պ-տ- է տ-ք-ի վ-ր-ն-ի- ------------------------ Ես պետք է տաքսի վերցնեի: 0
Ha-t-’y---u----- -i-k--ch’ --ra- u--i H________ u_____ M_ k_____ a____ u___ H-s-s-y-n u-e-k- M- k-i-h- a-r-j u-e- ------------------------------------- Hasts’yen une՞k’ Mi k’ich’ arraj unei
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Ե- պ----- -ա---- ---տ----նե-: Ե_ պ___ է ք_____ ք_____ գ____ Ե- պ-տ- է ք-ղ-ք- ք-ր-ե- գ-ե-: ----------------------------- Ես պետք է քաղաքի քարտեզ գնեի: 0
H-sts--en un-՞-’--i-k-ich’--rraj u--i H________ u_____ M_ k_____ a____ u___ H-s-s-y-n u-e-k- M- k-i-h- a-r-j u-e- ------------------------------------- Hasts’yen une՞k’ Mi k’ich’ arraj unei
Man bija jāizslēdz radio. Ե--պետք է-ռ-դի-- -նջատե-: Ե_ պ___ է ռ_____ ա_______ Ե- պ-տ- է ռ-դ-ո- ա-ջ-տ-ի- ------------------------- Ես պետք է ռադիոն անջատեի: 0
K’-gh------’a-tezy-un--k--Mi----ch---rra- un-i K________ k_______ u_____ M_ k_____ a____ u___ K-a-h-k-i k-a-t-z- u-e-k- M- k-i-h- a-r-j u-e- ---------------------------------------------- K’aghak’i k’artezy une՞k’ Mi k’ich’ arraj unei

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.