Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   pt Passado 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [oitenta e dois]

Passado 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (PT) Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Ti-e--e de---a-a- -ma ambulân---? T______ d_ c_____ u__ a__________ T-v-s-e d- c-a-a- u-a a-b-l-n-i-? --------------------------------- Tiveste de chamar uma ambulância? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? T-----e d--c---ar-- mé-ico? T______ d_ c_____ o m______ T-v-s-e d- c-a-a- o m-d-c-? --------------------------- Tiveste de chamar o médico? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? T--es-e ---c-a----a---líci-? T______ d_ c_____ a p_______ T-v-s-e d- c-a-a- a p-l-c-a- ---------------------------- Tiveste de chamar a polícia? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. V----t-m-o-nú-e-o-d- --le--n-?-----a --o-a o --n-a. V___ t__ o n_____ d_ t________ A____ a____ o t_____ V-c- t-m o n-m-r- d- t-l-f-n-? A-n-a a-o-a o t-n-a- --------------------------------------------------- Você tem o número de telefone? Ainda agora o tinha. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. V-cê --m o end-re-o---i-da --or- o----h-. V___ t__ o e________ A____ a____ o t_____ V-c- t-m o e-d-r-ç-? A-n-a a-o-a o t-n-a- ----------------------------------------- Você tem o endereço? Ainda agora o tinha. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. V-cê-te------pa- A--d--agora-o-----a. V___ t__ o m____ A____ a____ o t_____ V-c- t-m o m-p-? A-n-a a-o-a o t-n-a- ------------------------------------- Você tem o mapa? Ainda agora o tinha. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. Ele f-i ---tual? -l- -ã-------gui- -h-gar - ho---. E__ f__ p_______ E__ n__ c________ c_____ a h_____ E-e f-i p-n-u-l- E-e n-o c-n-e-u-a c-e-a- a h-r-s- -------------------------------------------------- Ele foi pontual? Ele não conseguia chegar a horas. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. El- ac--- o ca--n-o?-E-- n-o-c--se---- a--ar --c------. E__ a____ o c_______ E__ n__ c________ a____ o c_______ E-e a-h-u o c-m-n-o- E-e n-o c-n-e-u-a a-h-r o c-m-n-o- ------------------------------------------------------- Ele achou o caminho? Ele não conseguia achar o caminho. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Ele-ent-ndeu--e- -le ----me c---e-uia e-tende-. E__ e___________ E__ n__ m_ c________ e________ E-e e-t-n-e---e- E-e n-o m- c-n-e-u-a e-t-n-e-. ----------------------------------------------- Ele entendeu-te? Ele não me conseguia entender. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? P-r-u----q-e-não-e--s--o-t--l? P_____ é q__ n__ e___ p_______ P-r-u- é q-e n-o e-a- p-n-u-l- ------------------------------ Porque é que não eras pontual? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? P--q-----q-- não c-nse--ias ----r ---ami-h-? P_____ é q__ n__ c_________ a____ o c_______ P-r-u- é q-e n-o c-n-e-u-a- a-h-r o c-m-n-o- -------------------------------------------- Porque é que não conseguias achar o caminho? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? P-r--e-- qu- -ão o---n--gui-s -ntend--? P_____ é q__ n__ o c_________ e________ P-r-u- é q-e n-o o c-n-e-u-a- e-t-n-e-? --------------------------------------- Porque é que não o conseguias entender? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Eu -ão---se-u-a -hega--a-ho-a-----q---nã- ---ia a-t-c-r--. E_ n___________ c_____ a h____ p_____ n__ h____ a_________ E- n-o-o-s-g-i- c-e-a- a h-r-s p-r-u- n-o h-v-a a-t-c-r-o- ---------------------------------------------------------- Eu nãoconseguia chegar a horas porque não havia autocarro. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. Eu-não--o--eguia-e--on--a--o c-m--ho po-que-n-o-tin----- --pa -a --d---. E_ n__ c________ e________ o c______ p_____ n__ t____ u_ m___ d_ c______ E- n-o c-n-e-u-a e-c-n-r-r o c-m-n-o p-r-u- n-o t-n-a u- m-p- d- c-d-d-. ------------------------------------------------------------------------ Eu não conseguia encontrar o caminho porque não tinha um mapa da cidade. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. E- ------c-n--gui- -n-end-r porq---a--úsic---s-a-a --i-- --t-. E_ n__ o c________ e_______ p_____ a m_____ e_____ m____ a____ E- n-o o c-n-e-u-a e-t-n-e- p-r-u- a m-s-c- e-t-v- m-i-o a-t-. -------------------------------------------------------------- Eu não o conseguia entender porque a música estava muito alta. 0
Man bija jāņem taksometrs. E- -ive-qu- -p-nha- -m t-xi. E_ t___ q__ a______ u_ t____ E- t-v- q-e a-a-h-r u- t-x-. ---------------------------- Eu tive que apanhar um táxi. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Eu ---- q-- c---r-r-u--ma--. E_ t___ q__ c______ u_ m____ E- t-v- q-e c-m-r-r u- m-p-. ---------------------------- Eu tive que comprar um mapa. 0
Man bija jāizslēdz radio. E-------q-e -----ga- o--á--o. E_ t___ q__ d_______ o r_____ E- t-v- q-e d-s-i-a- o r-d-o- ----------------------------- Eu tive que desligar o rádio. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + portugāļu (PT) (1-100) MP3 portugāļu (PT) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.