Որ--՞ղ է -ա--ա-ը:
Ո_____ է կ_______
Ո-տ-՞- է կ-ն-ա-ը-
-----------------
Որտե՞ղ է կանգառը: 0 hanray-n---an-p-rth_______ t________h-n-a-i- t-a-s-o-t------------------hanrayin transport
Ո-- ավտո-ուս--- մե-ն--մ դե---քա---- կե--ր--:
Ո__ ա________ է մ______ դ___ ք_____ կ_______
Ո-ր ա-տ-բ-ւ-ն է մ-կ-ո-մ դ-պ- ք-ղ-ք- կ-ն-ր-ն-
--------------------------------------------
Ո՞ր ավտոբուսն է մեկնում դեպի քաղաքի կենտրոն: 0 h-n-a-in-tr--sp-rth_______ t________h-n-a-i- t-a-s-o-t------------------hanrayin transport
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc?
Ո-ր--ա-ա-ի--վտ-բո-սն է հա-կ-վո- վ-ր-նե-:
Ո__ հ_____ ա________ է հ_______ վ_______
Ո-ր հ-մ-ր- ա-տ-բ-ւ-ն է հ-ր-ա-ո- վ-ր-ն-լ-
----------------------------------------
Ո՞ր համարի ավտոբուսն է հարկավոր վերցնել: 0 Vorte՞---- -a-garryV_______ e k_______V-r-e-g- e k-n-a-r--------------------Vorte՞gh e kangarry
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc?
Պե՞տ--է--ո--լ ա-տ-բ-ւ--:
Պ____ է փ____ ա_________
Պ-՞-ք է փ-խ-լ ա-տ-բ-ւ-ը-
------------------------
Պե՞տք է փոխել ավտոբուսը: 0 V-r-e----e--anga--yV_______ e k_______V-r-e-g- e k-n-a-r--------------------Vorte՞gh e kangarry
Որտ---- ----տ--ավտոբ-ւսը փ---լ:
Ո____ ղ է պ___ ա________ փ_____
Ո-տ-՞ ղ է պ-տ- ա-տ-բ-ւ-ը փ-խ-լ-
-------------------------------
Որտե՞ ղ է պետք ավտոբուսը փոխել: 0 Vo-te--- e -an-a-ryV_______ e k_______V-r-e-g- e k-n-a-r--------------------Vorte՞gh e kangarry
Ե՞րբ---մե----- -ե-ջի- մ-տրո-ի գ-----:
Ե___ է մ______ վ_____ մ______ գ______
Ե-ր- է մ-կ-ո-մ վ-ր-ի- մ-տ-ո-ի գ-ա-ք-:
-------------------------------------
Ե՞րբ է մեկնում վերջին մետրոյի գնացքը: 0 P--tk--- p-v-k--------bu-yP_____ e p_______ a_______P-՞-k- e p-v-k-e- a-t-b-s---------------------------Pe՞tk’ e p’vokhel avtobusy
Ե՞ր- - -ե-նո-- վ--ջի---րա----ը:
Ե___ է մ______ վ_____ տ________
Ե-ր- է մ-կ-ո-մ վ-ր-ի- տ-ա-վ-յ-:
-------------------------------
Ե՞րբ է մեկնում վերջին տրամվայը: 0 Pe՞t-- ---’--kh-- -v--b-syP_____ e p_______ a_______P-՞-k- e p-v-k-e- a-t-b-s---------------------------Pe՞tk’ e p’vokhel avtobusy
Ե----- մ-կ-ո-- -ե---ն -վտո----ը:
Ե___ է մ______ վ_____ ա_________
Ե-ր- է մ-կ-ո-մ վ-ր-ի- ա-տ-բ-ւ-ը-
--------------------------------
Ե՞րբ է մեկնում վերջին ավտոբուսը: 0 Vo-t-՞ g- e -etk’-avt-b-s--p--o-h-lV_____ g_ e p____ a_______ p_______V-r-e- g- e p-t-’ a-t-b-s- p-v-k-e------------------------------------Vorte՞ gh e petk’ avtobusy p’vokhel
Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies.
Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru.
Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs.
Vairākas teorijas pastāv.
Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība.
Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais.
Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas.
Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis.
Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem.
Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos.
Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus.
Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns.
Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk.
Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās.
Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās.
Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti.
Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā.
Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās.
Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus.
Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca.
Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli.
Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos.
Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes.
Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām.
Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad.
Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai.
Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi.
Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?