Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   fa ‫اعداد‬

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

‫7 [هفت]‬

7 [haft]

‫اعداد‬

‫adaad‬‬‬

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu persiešu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: ‫-- -ی--م-رم:‬ ‫__ م________ ‫-ن م-‌-م-ر-:- -------------- ‫من می‌شمارم:‬ 0
‫ma- mi--h-m-a-a-:‬-‬ ‫___ m_______________ ‫-a- m---h-m-a-a-:-‬- --------------------- ‫man mi-shomaaram:‬‬‬
viens, divi, trīs ‫ی-،-د-، سه‬ ‫___ د__ س__ ‫-ک- د-، س-‬ ------------ ‫یک، دو، سه‬ 0
‫--k----, -eh--‬ ‫____ d__ s_____ ‫-e-, d-, s-h-‬- ---------------- ‫yek, do, seh‬‬‬
Es skaitu līdz trīs. ‫-- ت- -- -ی‌-مار--‬ ‫__ ت_ س_ م________ ‫-ن ت- س- م-‌-م-ر-.- -------------------- ‫من تا سه می‌شمارم.‬ 0
‫-a--t------mi--h--------‬-‬ ‫___ t_ s__ m_______________ ‫-a- t- s-h m---h-m-a-a-.-‬- ---------------------------- ‫man ta seh mi-shomaaram.‬‬‬
Es skaitu tālāk: ‫من بی--ر-می----رم-‬ ‫__ ب____ م________ ‫-ن ب-ش-ر م-‌-م-ر-:- -------------------- ‫من بیشتر می‌شمارم:‬ 0
‫-an--i-ht-r-m--sh-----am---‬ ‫___ b______ m_______________ ‫-a- b-s-t-r m---h-m-a-a-:-‬- ----------------------------- ‫man bishtar mi-shomaaram:‬‬‬
četri, pieci, seši, ‫-هار- پ-ج--شش،‬ ‫_____ پ___ ش___ ‫-ه-ر- پ-ج- ش-،- ---------------- ‫چهار، پنج، شش،‬ 0
‫c---aar, --n-- --o--,--‬ ‫________ p____ s________ ‫-h-h-a-, p-n-, s-o-h-‬-‬ ------------------------- ‫chahaar, panj, shosh,‬‬‬
septiņi, astoņi, deviņi ‫ه-ت---ش-،--ه-‬ ‫____ ه___ ن___ ‫-ف-، ه-ت- ن-،- --------------- ‫هفت، هشت، نه،‬ 0
‫h------a--t--ne----‬ ‫_____ h_____ n______ ‫-a-t- h-s-t- n-h-‬-‬ --------------------- ‫haft, hasht, neh,‬‬‬
Es skaitu. ‫-ن----ش-ارم.‬ ‫__ م________ ‫-ن م-‌-م-ر-.- -------------- ‫من می‌شمارم.‬ 0
‫m-- ---s-oma-ra-.--‬ ‫___ m_______________ ‫-a- m---h-m-a-a-.-‬- --------------------- ‫man mi-shomaaram.‬‬‬
Tu skaiti. ‫----ی‌ش--ر--‬ ‫__ م________ ‫-و م-‌-م-ر-.- -------------- ‫تو می‌شماری.‬ 0
‫-o- ----h----ri.‬‬‬ ‫___ m______________ ‫-o- m---h-m-a-i-‬-‬ -------------------- ‫too mi-shomaari.‬‬‬
Viņš skaita. ‫-و-(م-د)-م--شم--د.‬ ‫__ (____ م________ ‫-و (-ر-) م-‌-م-ر-.- -------------------- ‫او (مرد) می‌شمارد.‬ 0
‫o- (--r-)--i-----aa-----‬ ‫__ (_____ m______________ ‫-o (-o-d- m---h-m-a-d-‬-‬ -------------------------- ‫oo (mord) mi-shomaard.‬‬‬
Viens. Pirmais. ‫----ا---‬ ‫___ ا____ ‫-ک- ا-ل-‬ ---------- ‫یک، اول.‬ 0
‫--k--a--l-‬‬‬ ‫____ a_______ ‫-e-, a-a-.-‬- -------------- ‫yek, aval.‬‬‬
Divi. Otrais. ‫د---دوم.‬ ‫___ د____ ‫-و- د-م-‬ ---------- ‫دو، دوم.‬ 0
‫----do-o-.‬‬‬ ‫___ d________ ‫-o- d-v-m-‬-‬ -------------- ‫do, dovom.‬‬‬
Trīs. Trešais. ‫-ه، -و--‬ ‫___ س____ ‫-ه- س-م-‬ ---------- ‫سه، سوم.‬ 0
‫-eh------m.‬‬‬ ‫____ s________ ‫-e-, s-v-m-‬-‬ --------------- ‫seh, sevom.‬‬‬
Četri. Ceturtais. ‫--ا---چها---‬ ‫_____ چ______ ‫-ه-ر- چ-ا-م-‬ -------------- ‫چهار، چهارم.‬ 0
‫-h--aar, ch------m.‬‬‬ ‫________ c____________ ‫-h-h-a-, c-a-a-r-m-‬-‬ ----------------------- ‫chahaar, chahaarom.‬‬‬
Pieci. Piektais. ‫پنج- --ج--‬ ‫____ پ_____ ‫-ن-، پ-ج-.- ------------ ‫پنج، پنجم.‬ 0
‫p-nj,--an---.-‬‬ ‫_____ p_________ ‫-a-j- p-n-o-.-‬- ----------------- ‫panj, panjom.‬‬‬
Seši. Sestais. ‫شش، ششم.‬ ‫___ ش____ ‫-ش- ش-م-‬ ---------- ‫شش، ششم.‬ 0
‫---s-- ---sh----‬‬ ‫______ s__________ ‫-h-s-, s-e-h-m-‬-‬ ------------------- ‫shosh, sheshom.‬‬‬
Septiņi. Septītais. ‫-فت--ه-ت--‬ ‫____ ه_____ ‫-ف-، ه-ت-.- ------------ ‫هفت، هفتم.‬ 0
‫haf-, ----m-‬-‬ ‫_____ h________ ‫-a-t- h-f-m-‬-‬ ---------------- ‫haft, haftm.‬‬‬
Astoņi. Astotais. ‫--ت--هش-م-‬ ‫____ ه_____ ‫-ش-، ه-ت-.- ------------ ‫هشت، هشتم.‬ 0
‫--s-----ash-om.--‬ ‫______ h__________ ‫-a-h-, h-s-t-m-‬-‬ ------------------- ‫hasht, hashtom.‬‬‬
Deviņi. Devītais. ‫-ه--ن---‬ ‫___ ن____ ‫-ه- ن-م-‬ ---------- ‫نه، نهم.‬ 0
‫--h, -oh-m--‬‬ ‫____ n________ ‫-e-, n-h-m-‬-‬ --------------- ‫neh, nohom.‬‬‬

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + persiešu (1-100) MP3 persiešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!