Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   ha Ƙarƙashin ƙaidodi tare da ob

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [tasain da uku]

Ƙarƙashin ƙaidodi tare da ob

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hausu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. Ban---n- ba--o ya-a s----. B__ s___ b_ k_ y___ s_ n__ B-n s-n- b- k- y-n- s- n-. -------------------------- Ban sani ba ko yana so na. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. B-n-s-ni ba----z-- d-wo. B__ s___ b_ k_ z__ d____ B-n s-n- b- k- z-i d-w-. ------------------------ Ban sani ba ko zai dawo. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. Ban---n-----ko y---ira n-. B__ s___ b_ k_ y_ k___ n__ B-n s-n- b- k- y- k-r- n-. -------------------------- Ban sani ba ko ya kira ni. 0
Vai viņš mani mīl? Y--- ----? Y___ s____ Y-n- s-n-? ---------- Yana sona? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? Zai-d-wo? Z__ d____ Z-i d-w-? --------- Zai dawo? 0
Vai viņš man piezvanīs? Za- ---- -i? Z__ k___ n__ Z-i k-r- n-? ------------ Zai kira ni? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? In--mam-ki--k- y-na-t---nin-. I__ m______ k_ y___ t________ I-a m-m-k-n k- y-n- t-n-n-n-. ----------------------------- Ina mamakin ko yana tunanina. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? In----maki k- -ana -- --ni. I__ m_____ k_ y___ d_ w____ I-a m-m-k- k- y-n- d- w-n-. --------------------------- Ina mamaki ko yana da wani. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? In--ma-ak-- -o----y---a---yi. I__ m______ k_ k____ y___ y__ I-a m-m-k-n k- k-r-a y-k- y-. ----------------------------- Ina mamakin ko karya yake yi. 0
Vai viņš domā par mani? Ya-- ---ani-a? Y___ t________ Y-n- t-n-n-n-? -------------- Yana tunanina? 0
Vai viņam ir kāda cita? S-i--ya-- -a -a--? S___ y___ d_ w____ S-i- y-n- d- w-n-? ------------------ Shin yana da wani? 0
Vai viņš saka patiesību? Ga-k--a--a-- fad-? G______ y___ f____ G-s-i-a y-k- f-d-? ------------------ Gaskiya yake fada? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Ina-sha-ka k- -a-- -o-na-da--aske. I__ s_____ k_ y___ s_ n_ d_ g_____ I-a s-a-k- k- y-n- s- n- d- g-s-e- ---------------------------------- Ina shakka ko yana so na da gaske. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. I----ha-ka k--z-i-r---t---i-. I__ s_____ k_ z__ r_____ m___ I-a s-a-k- k- z-i r-b-t- m-n- ----------------------------- Ina shakka ko zai rubuto min. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. Ina sh-kka ko---i a-r- ni. I__ s_____ k_ z__ a___ n__ I-a s-a-k- k- z-i a-r- n-. -------------------------- Ina shakka ko zai aure ni. 0
Vai es viņam patiešām patīku? Ku-a--------in--a-a -o n- d- --ske? K___ t________ y___ s_ n_ d_ g_____ K-n- t-a-m-n-n y-n- s- n- d- g-s-e- ----------------------------------- Kuna tsammanin yana so na da gaske? 0
Vai viņš man rakstīs? Z------------n? Z__ r_____ m___ Z-i r-b-t- m-n- --------------- Zai rubuto min? 0
Vai viņš mani precēs? S-i--zai-aur- n-? S___ z__ a___ n__ S-i- z-i a-r- n-? ----------------- Shin zai aure ni? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 hausu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...