Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   ha tsaftace gida

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [goma sha takwas]

tsaftace gida

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hausu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. Y-u As---r. Y__ A______ Y-u A-a-a-. ----------- Yau Asabar. 0
Šodien mums ir laiks. Y----una -a-lokac-. Y__ m___ d_ l______ Y-u m-n- d- l-k-c-. ------------------- Yau muna da lokaci. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. A y-u mu-a-t--f-----ɗ-k--. A y__ m___ t_______ ɗ_____ A y-u m-n- t-a-t-c- ɗ-k-n- -------------------------- A yau muna tsaftace ɗakin. 0
Es uzkopju vannas istabu. Ina-t--f-------d-- -an-a. I__ t_______ g____ w_____ I-a t-a-t-c- g-d-n w-n-a- ------------------------- Ina tsaftace gidan wanka. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. M-j-n----n- -a--- -ot-. M_____ y___ w____ m____ M-j-n- y-n- w-n-e m-t-. ----------------------- Mijina yana wanke mota. 0
Bērni tīra divriteņus. Y--a--u----saf-ace-------n. Y___ s___ t_______ k_______ Y-r- s-n- t-a-t-c- k-k-n-n- --------------------------- Yara suna tsaftace kekunan. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Go-go ---a sh-ya- da fu--nni. G____ t___ s_____ d_ f_______ G-g-o t-n- s-a-a- d- f-r-n-i- ----------------------------- Goggo tana shayar da furanni. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. Yar- ---- --aft--- -a--n -a-a. Y___ s___ t_______ d____ y____ Y-r- s-n- t-a-t-c- d-k-n y-r-. ------------------------------ Yara suna tsaftace dakin yara. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. M-j-na-ya-- w--ke --bu-. M_____ y___ w____ t_____ M-j-n- y-n- w-n-e t-b-r- ------------------------ Mijina yana wanke tebur. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. Na-sa--a w--k--a-c---n-in-i--w-n-i. N_ s____ w____ a c____ i____ w_____ N- s-n-a w-n-i a c-k-n i-j-n w-n-i- ----------------------------------- Na sanya wanki a cikin injin wanki. 0
Es izkaru veļu. In--ra-a-- wan-i I__ r_____ w____ I-a r-t-y- w-n-i ---------------- Ina rataye wanki 0
Es gludinu veļu. I-a ---in-ƙarf- -an-i. I__ b____ ƙ____ w_____ I-a b-ƙ-n ƙ-r-e w-n-i- ---------------------- Ina baƙin ƙarfe wanki. 0
Logi ir netīri. Gil-s-i- suna -- d-tt-. G_______ s___ d_ d_____ G-l-s-i- s-n- d- d-t-i- ----------------------- Gilashin suna da datti. 0
Grīda ir netīra. Ka-a- ------a-ti. K____ y___ d_____ K-s-n y-y- d-t-i- ----------------- Kasan yayi datti. 0
Trauki ir netīri. J--a--i-a-sun-ƙa-an--. J________ s__ ƙ_______ J-t---i-a s-n ƙ-z-n-u- ---------------------- Jita-jita sun ƙazantu. 0
Kas nospodrinās logus? W--e-e ya-e -s---ace ----g-n? W_____ y___ t_______ t_______ W-n-n- y-k- t-a-t-c- t-g-g-n- ----------------------------- Wanene yake tsaftace tagogin? 0
Kas izsūks putekļus? W--ene --ke----sh---? W_____ y___ k________ W-n-n- y-k- k-a-h-w-? --------------------- Wanene yake kwashewa? 0
Kas nomazgās traukus? Wa-e---k- y---j--------? W_____ k_ y__ j_________ W-n-n- k- y-n j-t---i-a- ------------------------ Wanene ke yin jita-jita? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 hausu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!