Frazlibro

eo Ciferoj   »   am ቁጥሮች

7 [sep]

Ciferoj

Ciferoj

7 [ሰባት]

7 [ሰባት]

ቁጥሮች

k’ut’irochi

Elektu kiel vi volas vidi la tradukon:   
esperanto amhara Ludu Pli
Mi kalkulas: እ--እቆጥራለ-፦ እ_ እ______ እ- እ-ጥ-ለ-፦ ---------- እኔ እቆጥራለው፦ 0
i-- ---o--i-a-ew--- i__ i______________ i-ē i-’-t-i-a-e-i-- ------------------- inē ik’ot’iralewi:-
unu, du, tri አ-ድ- -ለ- -ሶ-ት አ___ ሁ__ ፤___ አ-ድ- ሁ-ት ፤-ስ- ------------- አንድ፤ ሁለት ፤ሶስት 0
ān------ul--- ;-os-ti ā_____ h_____ ;______ ā-i-i- h-l-t- ;-o-i-i --------------------- ānidi; huleti ;sositi
Mi kalkulas ĝis tri. እስከ ሶ-- ቆ-ር-። እ__ ሶ__ ቆ____ እ-ከ ሶ-ት ቆ-ር-። ------------- እስከ ሶስት ቆጠርኩ። 0
isike --si-- k’----r---. i____ s_____ k__________ i-i-e s-s-t- k-o-’-r-k-. ------------------------ isike sositi k’ot’eriku.
Mi plu kalkulas: እ- ተ-ማ--እ-ጥራለ-፦ እ_ ተ___ እ______ እ- ተ-ማ- እ-ጥ-ለ-፦ --------------- እኔ ተጨማሪ እቆጥራለው፦ 0
in- t-c--em-r- --’--’ir--e---- i__ t_________ i______________ i-ē t-c-’-m-r- i-’-t-i-a-e-i-- ------------------------------ inē tech’emarī ik’ot’iralewi:-
kvar, kvin, ses, አራ--፤ አ--- ፤ -ድ-ት አ__ ፤ አ___ ፤ ስ___ አ-ት ፤ አ-ስ- ፤ ስ-ስ- ----------------- አራት ፤ አምስት ፤ ስድስት 0
ār-t- --ā-i-i---;--id-s-ti ā____ ; ā______ ; s_______ ā-a-i ; ā-i-i-i ; s-d-s-t- -------------------------- ārati ; āmisiti ; sidisiti
sep, ok, naŭ ሰ-- - -ምን- --ዘ-ኝ ሰ__ ፤ ስ___ ፤ ዘ__ ሰ-ት ፤ ስ-ን- ፤ ዘ-ኝ ---------------- ሰባት ፤ ስምንት ፤ ዘጠኝ 0
s--ati----i----ti ; zet’en-i s_____ ; s_______ ; z_______ s-b-t- ; s-m-n-t- ; z-t-e-y- ---------------------------- sebati ; siminiti ; zet’enyi
Mi kalkulas. እኔ----ራለው። እ_ እ______ እ- እ-ጥ-ለ-። ---------- እኔ እቆጥራለው። 0
in----’ot’ir-l--i. i__ i_____________ i-ē i-’-t-i-a-e-i- ------------------ inē ik’ot’iralewi.
Vi kalkulas. አ--/ቺ ------/-ያለሽ። አ____ ት___________ አ-ተ-ቺ ት-ጥ-ለ-/-ያ-ሽ- ------------------ አንተ/ቺ ትቆጥራለህ/ሪያለሽ። 0
āni-e-c-ī--ik----ir---h-----a-e-h-. ā________ t________________________ ā-i-e-c-ī t-k-o-’-r-l-h-/-ī-a-e-h-. ----------------------------------- ānite/chī tik’ot’iralehi/rīyaleshi.
Li kalkulas. እሱ--ቆ-ራ-። እ_ ይ_____ እ- ይ-ጥ-ል- --------- እሱ ይቆጥራል። 0
is-----’ot’--a--. i__ y____________ i-u y-k-o-’-r-l-. ----------------- isu yik’ot’irali.
Unu. La unua. አ-ድ –-አ-ደኛ አ__ – አ___ አ-ድ – አ-ደ- ---------- አንድ – አንደኛ 0
ānidi – ---d-nya ā____ – ā_______ ā-i-i – ā-i-e-y- ---------------- ānidi – ānidenya
Du. La dua. ሁለ----ሁ-ተኛ ሁ__ – ሁ___ ሁ-ት – ሁ-ተ- ---------- ሁለት – ሁለተኛ 0
h--e-i --h--etenya h_____ – h________ h-l-t- – h-l-t-n-a ------------------ huleti – huletenya
Tri. La tria. ሶስ- - -ስተኛ ሶ__ – ሶ___ ሶ-ት – ሶ-ተ- ---------- ሶስት – ሶስተኛ 0
so--t--– sos--e--a s_____ – s________ s-s-t- – s-s-t-n-a ------------------ sositi – sositenya
Kvar. La kvara. አራ--– -ራተኛ አ__ – አ___ አ-ት – አ-ተ- ---------- አራት – አራተኛ 0
ār--------at-nya ā____ – ā_______ ā-a-i – ā-a-e-y- ---------------- ārati – āratenya
Kvin. La kvina. አ-ስት-– አ-ስ-ኛ አ___ – አ____ አ-ስ- – አ-ስ-ኛ ------------ አምስት – አምስተኛ 0
āmis--i ---mi---e--a ā______ – ā_________ ā-i-i-i – ā-i-i-e-y- -------------------- āmisiti – āmisitenya
Ses. La sesa. ስድስት - ስድስ-ኛ ስ___ – ስ____ ስ-ስ- – ስ-ስ-ኛ ------------ ስድስት – ስድስተኛ 0
s-dis--- - sid---t-nya s_______ – s__________ s-d-s-t- – s-d-s-t-n-a ---------------------- sidisiti – sidisitenya
Sep. La sepa. ስ-ት-– --ተኛ ስ__ – ስ___ ስ-ት – ስ-ተ- ---------- ስባት – ስባተኛ 0
sib-------i--t--ya s_____ – s________ s-b-t- – s-b-t-n-a ------------------ sibati – sibatenya
Ok. La oka. ስ-ንት-–-ስምንተኛ ስ___ – ስ____ ስ-ን- – ስ-ን-ኛ ------------ ስምንት – ስምንተኛ 0
sim-ni---- --min-t-nya s_______ – s__________ s-m-n-t- – s-m-n-t-n-a ---------------------- siminiti – siminitenya
Naŭ. La naŭa. ዘ-ኝ - -ጠነኛ ዘ__ – ዘ___ ዘ-ኝ – ዘ-ነ- ---------- ዘጠኝ – ዘጠነኛ 0
z-t-en-i---ze-’e-en-a z_______ – z_________ z-t-e-y- – z-t-e-e-y- --------------------- zet’enyi – zet’enenya

Penso kaj lingvo

Nia penso ankaŭ dependas de nia lingvo. Kiam ni pensas, ni ‘parolas’ kun ni mem. Nia lingvo do influas nian vidpunkton pri aferoj. Sed ĉu ni povas pensi la samon malgraŭ malsamaj lingvoj? Aŭ ĉu ni alie pensas ĉar ni alie parolas? Ĉiu popolo havas sian propran vortprovizon. En kelkaj lingvoj mankas iuj vortoj. Estas popoloj, kiuj ne distingas la verdan disde la blua. La parolantoj uzas la saman vorton por ambaŭ koloroj. Kaj ili rekonas la kolorojn pli malbone ol aliaj popoloj. Ili ne kapablas identigi kolornuancojn kaj kolormiksojn. La parolantoj havas problemojn por priskribi la kolorojn. Aliaj lingvoj havas nur tre malmultajn numeralojn. Iliaj parolantoj multe pli malbone kalkulas. Estas ankaŭ lingvoj, kiuj ne konas dekstron kaj maldekstron . Tie la homoj parolas pri nordo kaj sudo, okcidento kaj oriento. Ili kapablas geografie tre bone orientiĝi. Sed ili ne komprenas la terminojn dekstro kaj maldekstro . Kompreneble ne nur nia lingvo influas nian penson. Ankaŭ nia medio kaj nia ĉiutageco markas niajn pensojn. Kiun rolon do ludas la lingvo? Ĉu ĝi limigas nian penson? Aŭ ĉu ni havas vortojn nur por tio, kion ni pensas? Kio estas kaŭzo, kio estas efekto? Ĉiuj ĉi demandoj restas senrespondaj. Ili okupas cerbesploristojn kaj lingvistojn. Sed la temo koncernas nin ĉiujn. Vi estas tio, kion vi parolas?!