Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   uz Kabinada

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [ottiz sakkiz]

Kabinada

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu uzbeku Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Il-i--s---aks--c-aq-ri--. I_______ t____ c_________ I-t-m-s- t-k-i c-a-i-i-g- ------------------------- Iltimos, taksi chaqiring. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? V-kz-lga --r-s--narxi----cha? V_______ b_____ n____ q______ V-k-a-g- b-r-s- n-r-i q-n-h-? ----------------------------- Vokzalga borish narxi qancha? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Aer---r--ing-n--x- -an-ha? A___________ n____ q______ A-r-p-r-n-n- n-r-i q-n-h-? -------------------------- Aeroportning narxi qancha? 0
Lūdzu, taisni. I---m-s- ---r-da---o-ri I_______ t_____________ I-t-m-s- t-g-i-a---o-r- ----------------------- Iltimos, togridan-togri 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Ilti-o-- o-ng---buri--n-. I_______ o_____ b________ I-t-m-s- o-n-g- b-r-l-n-. ------------------------- Iltimos, oʻngga buriling. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Ilt---s--b--c---da---ha-ga bu-----g. I_______ b_________ c_____ b________ I-t-m-s- b-r-h-k-a- c-a-g- b-r-l-n-. ------------------------------------ Iltimos, burchakdan chapga buriling. 0
Es steidzos. Men -h---ib--ur---an. M__ s______ t________ M-n s-o-h-b t-r-b-a-. --------------------- Men shoshib turibman. 0
Man vēl ir laiks. Va-t---b--. V_____ b___ V-q-i- b-r- ----------- Vaqtim bor. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Il-i-os- ---i---q-hayd-n-. I_______ s_______ h_______ I-t-m-s- s-k-n-o- h-y-a-g- -------------------------- Iltimos, sekinroq haydang. 0
Pieturiet te, lūdzu! S-u--e-d---u---g, i-t--o-. S__ y____ t______ i_______ S-u y-r-a t-r-n-, i-t-m-s- -------------------------- Shu yerda turing, iltimos. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Ilt---s,-biro--kut--g. I_______ b____ k______ I-t-m-s- b-r-z k-t-n-. ---------------------- Iltimos, biroz kuting. 0
Es tūlīt atgriezīšos. M---te----q--ta-an M__ t____ q_______ M-n t-z-a q-y-a-a- ------------------ Men tezda qaytaman 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Iltimos,--en-a r--sep---e-i-g. I_______ m____ r______ b______ I-t-m-s- m-n-a r-t-e-t b-r-n-. ------------------------------ Iltimos, menga retsept bering. 0
Man nav sīknaudas. M-nd- h--h --nd-y -------h y--. M____ h___ q_____ o_______ y___ M-n-a h-c- q-n-a- o-g-r-s- y-q- ------------------------------- Menda hech qanday ozgarish yoq. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. T-g-i, ----a-i---- -c-u-. T_____ q______ s__ u_____ T-g-i- q-l-a-i s-z u-h-n- ------------------------- Togri, qolgani siz uchun. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Men- ---------l-a -l-----r-n-. M___ s__ m_______ o___ b______ M-n- s-u m-n-i-g- o-i- b-r-n-. ------------------------------ Meni shu manzilga olib boring. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! M-n-----mo-xo----a -l-- bor--g. M___ m____________ o___ b______ M-n- m-h-o-x-n-m-a o-i- b-r-n-. ------------------------------- Meni mehmonxonamga olib boring. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! men--s----ga -lib-b-r m___ s______ o___ b__ m-n- s-h-l-a o-i- b-r --------------------- meni sohilga olib bor 0

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?