Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   uz Shaharda

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [yigirma besh]

Shaharda

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu uzbeku Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. M-n--o-z--ga-b--m-q--i---. M__ v_______ b____________ M-n v-k-a-g- b-r-o-c-i-a-. -------------------------- Men vokzalga bormoqchiman. 0
Es vēlos uz lidostu. Men ---op-rt-a--o---qc----n. M__ a_________ b____________ M-n a-r-p-r-g- b-r-o-c-i-a-. ---------------------------- Men aeroportga bormoqchiman. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. M------ha- markaziga-b--mo-c-im--. M__ s_____ m________ b____________ M-n s-a-a- m-r-a-i-a b-r-o-c-i-a-. ---------------------------------- Men shahar markaziga bormoqchiman. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Te-i-y-- st--siyas-g- q-n--y------ -o-adi? T_______ s___________ q_____ o____ b______ T-m-r-o- s-a-s-y-s-g- q-n-a- o-s-m b-l-d-? ------------------------------------------ Temiryol stansiyasiga qanday otsam boladi? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? A--opo--g- q-nday --rish------n? A_________ q_____ b_____ m______ A-r-p-r-g- q-n-a- b-r-s- m-m-i-? -------------------------------- Aeroportga qanday borish mumkin? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? Sha-a--m-----i------da---or-----umki-? S_____ m________ q_____ b_____ m______ S-a-a- m-r-a-i-a q-n-a- b-r-s- m-m-i-? -------------------------------------- Shahar markaziga qanday borish mumkin? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. Me-g- --k-i------. M____ t____ k_____ M-n-a t-k-i k-r-k- ------------------ Menga taksi kerak. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. M-n-- -hahar ----t-s--kerak. M____ s_____ x_______ k_____ M-n-a s-a-a- x-r-t-s- k-r-k- ---------------------------- Menga shahar xaritasi kerak. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. men---m-hm-nxona ----k m____ m_________ k____ m-n-a m-h-o-x-n- k-r-k ---------------------- menga mehmonxona kerak 0
Es vēlos īrēt automašīnu. Me--ma-hi---i-ar----o-m--chi--n. M__ m______ i______ o___________ M-n m-s-i-a i-a-a-a o-m-q-h-m-n- -------------------------------- Men mashina ijaraga olmoqchiman. 0
Te ir mana kredītkarte. Ma-a-m-n-ng--redi----rta-. M___ m_____ k_____ k______ M-n- m-n-n- k-e-i- k-r-a-. -------------------------- Mana mening kredit kartam. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. Ma-a m---n--h----vchi--k guvoh-o-am. M___ m_____ h___________ g__________ M-n- m-n-n- h-y-o-c-i-i- g-v-h-o-a-. ------------------------------------ Mana mening haydovchilik guvohnomam. 0
Ko var pilsētā apskatīt? S-aha--a----a----o-i-h -er-k? S_______ n_____ k_____ k_____ S-a-a-d- n-m-n- k-r-s- k-r-k- ----------------------------- Shaharda nimani korish kerak? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! E--i-shah-r-- b-ri--. E___ s_______ b______ E-k- s-a-a-g- b-r-n-. --------------------- Eski shaharga boring. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! Sha--r-- -----at---l-n-. S_______ s______ q______ S-a-a-g- s-y-h-t q-l-n-. ------------------------ Shaharga sayohat qiling. 0
Aizejiet uz ostu! Po--g--b-rin-. P_____ b______ P-r-g- b-r-n-. -------------- Portga boring. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! P---ga -ay-h-- -iling. P_____ s______ q______ P-r-g- s-y-h-t q-l-n-. ---------------------- Portga sayohat qiling. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? Yana---n-ay-di----g- sa--v-- j-y--r bor? Y___ q_____ d_______ s______ j_____ b___ Y-n- q-n-a- d-q-a-g- s-z-v-r j-y-a- b-r- ---------------------------------------- Yana qanday diqqatga sazovor joylar bor? 0

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!