Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   gu ભૂતકાળ 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [ત્ર્યાસી]

83 [Tryāsī]

ભૂતકાળ 3

bhūtakāḷa 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu gudžaratu Spēlēt Vairāk
piezvanīt ફોન -રો ફો_ ક_ ફ-ન ક-ો ------- ફોન કરો 0
b---akāḷ--3 b________ 3 b-ū-a-ā-a 3 ----------- bhūtakāḷa 3
Es runāju pa telefonu. મેં ફ-- -ર્યો. મેં ફો_ ક___ મ-ં ફ-ન ક-્-ો- -------------- મેં ફોન કર્યો. 0
b----kāḷa 3 b________ 3 b-ū-a-ā-a 3 ----------- bhūtakāḷa 3
Es runāju pa telefonu visu laiku. હુ----- સ-----ન -- -ત-. હું આ_ સ__ ફો_ પ_ હ__ હ-ં આ-ો સ-ય ફ-ન પ- હ-ો- ----------------------- હું આખો સમય ફોન પર હતો. 0
ph-na-karō p____ k___ p-ō-a k-r- ---------- phōna karō
jautāt પ--વ-ં પુ__ પ-છ-ુ- ------ પુછવું 0
ph-na---rō p____ k___ p-ō-a k-r- ---------- phōna karō
Es jautāju. મ- -ુ-્-ુ. મે પુ___ મ- પ-છ-ય-. ---------- મે પુછ્યુ. 0
p---a -a-ō p____ k___ p-ō-a k-r- ---------- phōna karō
Es vienmēr jautāju. મે- ---ેશા----્-ું. મેં હં__ પૂ___ મ-ં હ-મ-શ- પ-છ-ય-ં- ------------------- મેં હંમેશા પૂછ્યું. 0
mē----ō-- -----. m__ p____ k_____ m-ṁ p-ō-a k-r-ō- ---------------- mēṁ phōna karyō.
stāstīt જણાવો જ__ જ-ા-ો ----- જણાવો 0
mēṁ--h-n- ka---. m__ p____ k_____ m-ṁ p-ō-a k-r-ō- ---------------- mēṁ phōna karyō.
Es stāstīju. મેં --્--ં. મેં ક___ મ-ં ક-્-ુ-. ----------- મેં કહ્યું. 0
mē---hō-a k-r-ō. m__ p____ k_____ m-ṁ p-ō-a k-r-ō- ---------------- mēṁ phōna karyō.
Es izstāstīju visu stāstu. મે- આખ- વાર-તા-કહ-. મેં આ_ વા__ ક__ મ-ં આ-ી વ-ર-ત- ક-ી- ------------------- મેં આખી વાર્તા કહી. 0
Huṁ ā-hō s------ph-na --ra-ha--. H__ ā___ s_____ p____ p___ h____ H-ṁ ā-h- s-m-y- p-ō-a p-r- h-t-. -------------------------------- Huṁ ākhō samaya phōna para hatō.
mācīties શ--વુ શી__ શ-ખ-ુ ----- શીખવુ 0
H---ā----s-may- p-----p-r--hatō. H__ ā___ s_____ p____ p___ h____ H-ṁ ā-h- s-m-y- p-ō-a p-r- h-t-. -------------------------------- Huṁ ākhō samaya phōna para hatō.
Es mācījos. હું શ-ખ્-- --ં. હું શી__ છું_ હ-ં શ-ખ-ય- છ-ં- --------------- હું શીખ્યો છું. 0
Hu--ā--ō----aya p-ōn----r- --tō. H__ ā___ s_____ p____ p___ h____ H-ṁ ā-h- s-m-y- p-ō-a p-r- h-t-. -------------------------------- Huṁ ākhō samaya phōna para hatō.
Es mācījos visu vakaru. મ-ં આ-ી -ા-જ--ભ્--- --્યો. મેં આ_ સાં_ અ___ ક___ મ-ં આ-ી સ-ં- અ-્-ા- ક-્-ો- -------------------------- મેં આખી સાંજ અભ્યાસ કર્યો. 0
P--h-vuṁ P_______ P-c-a-u- -------- Puchavuṁ
strādāt ક-મ કા_ ક-મ --- કામ 0
P--h-vuṁ P_______ P-c-a-u- -------- Puchavuṁ
Es strādāju. મ---ક----ર્-ુ---ે. મેં કા_ ક__ છે_ મ-ં ક-મ ક-્-ુ- છ-. ------------------ મેં કામ કર્યું છે. 0
Puc-a--ṁ P_______ P-c-a-u- -------- Puchavuṁ
Es strādāju visu dienu. હ-- -ખો દ-વસ---મ--ર---છુ-. હું આ_ દિ__ કા_ ક_ છું_ હ-ં આ-ો દ-વ- ક-મ ક-ુ- છ-ં- -------------------------- હું આખો દિવસ કામ કરું છું. 0
m- p-chyu. m_ p______ m- p-c-y-. ---------- mē puchyu.
ēst ભ--ન ભો__ ભ-જ- ---- ભોજન 0
mē-p-----. m_ p______ m- p-c-y-. ---------- mē puchyu.
Es paēdu. મેં-ખ-ધું--ે. મેં ખા_ છે_ મ-ં ખ-ધ-ં છ-. ------------- મેં ખાધું છે. 0
mē pu---u. m_ p______ m- p-c-y-. ---------- mē puchyu.
Es apēdu visu ēdienu. મ-ં-બધો ખોર-ક ખ---. મેં બ_ ખો__ ખા__ મ-ં બ-ો ખ-ર-ક ખ-ધ-. ------------------- મેં બધો ખોરાક ખાધો. 0
M-ṁ hamm-------h-u-. M__ h______ p_______ M-ṁ h-m-ē-ā p-c-y-ṁ- -------------------- Mēṁ hammēśā pūchyuṁ.

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.