П-в--т--ес-ц --јануари.
П_____ м____ е ј_______
П-в-о- м-с-ц е ј-н-а-и-
-----------------------
Првиот месец е јануари. 0 R--d-- --o-eviR_____ b______R-e-n- b-o-e-i--------------Ryedni broyevi
Вто--от-мес-ц - --вруа-и.
В______ м____ е ф________
В-о-и-т м-с-ц е ф-в-у-р-.
-------------------------
Вториот месец е февруари. 0 Ryedni --o-e-iR_____ b______R-e-n- b-o-e-i--------------Ryedni broyevi
Ч-твр---т м-с-ц е ап--л.
Ч________ м____ е а_____
Ч-т-р-и-т м-с-ц е а-р-л-
------------------------
Четвртиот месец е април. 0 P---o------yetz -e ј--o-a-i.P_____ m_______ y_ ј________P-v-o- m-e-y-t- y- ј-n-o-r-.----------------------------Prviot myesyetz ye јanooari.
Шест -е--ци -е-по---ин- -оди--.
Ш___ м_____ с_ п_______ г______
Ш-с- м-с-ц- с- п-л-в-н- г-д-н-.
-------------------------------
Шест месеци се половина година. 0 V-o-iot-mye--et- y- -yevr--a-i.V______ m_______ y_ f__________V-o-i-t m-e-y-t- y- f-e-r-o-r-.-------------------------------Vtoriot myesyetz ye fyevrooari.
Д-ана-сеттиот ----- е -е--мв--.
Д____________ м____ е д________
Д-а-а-с-т-и-т м-с-ц е д-к-м-р-.
-------------------------------
Дванаесеттиот месец е декември. 0 P--t-iot my--yet- y--maј.P_______ m_______ y_ m___P-e-t-o- m-e-y-t- y- m-ј--------------------------Pyettiot myesyetz ye maј.
Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies.
Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti.
Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda.
Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas.
Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē.
Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi.
Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi.
Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā.
Citu - mājās.
Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem.
Mēs to apgūstam labi mazotnē.
Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados.
Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā.
Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam.
Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi.
Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā.
Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi.
Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā.
Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās.
Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā.
Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu.
Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā.
Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti.
Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās.
Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva.
Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes.
Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi.
Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…