Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   mk Редни броеви

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [шеесет и еден]

61 [shyeyesyet i yedyen]

Редни броеви

Ryedni broyevi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. Пр-----ме--ц ----н--ри. П_____ м____ е ј_______ П-в-о- м-с-ц е ј-н-а-и- ----------------------- Првиот месец е јануари. 0
Ry-d-i br---vi R_____ b______ R-e-n- b-o-e-i -------------- Ryedni broyevi
Otrais mēnesis ir februāris. В---ио- месе- --ф--р--р-. В______ м____ е ф________ В-о-и-т м-с-ц е ф-в-у-р-. ------------------------- Вториот месец е февруари. 0
R--dni -roy--i R_____ b______ R-e-n- b-o-e-i -------------- Ryedni broyevi
Trešais mēnesis ir marts. Т-етиот----ец-- м---. Т______ м____ е м____ Т-е-и-т м-с-ц е м-р-. --------------------- Третиот месец е март. 0
P-vi-t----syet--y--јanoo--i. P_____ m_______ y_ ј________ P-v-o- m-e-y-t- y- ј-n-o-r-. ---------------------------- Prviot myesyetz ye јanooari.
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. Че-в--------с-ц-е ап--л. Ч________ м____ е а_____ Ч-т-р-и-т м-с-ц е а-р-л- ------------------------ Четвртиот месец е април. 0
Prvi-t----sy-t- -e--ano-ar-. P_____ m_______ y_ ј________ P-v-o- m-e-y-t- y- ј-n-o-r-. ---------------------------- Prviot myesyetz ye јanooari.
Piektais mēnesis ir maijs. П-т--от м---- е мај. П______ м____ е м___ П-т-и-т м-с-ц е м-ј- -------------------- Петтиот месец е мај. 0
Pr-i-t-my--ye----e ј-n---r-. P_____ m_______ y_ ј________ P-v-o- m-e-y-t- y- ј-n-o-r-. ---------------------------- Prviot myesyetz ye јanooari.
Sestais mēnesis ir jūnijs. Ше---иот --сец-е--у-и. Ш_______ м____ е ј____ Ш-с-т-о- м-с-ц е ј-н-. ---------------------- Шесттиот месец е јуни. 0
Vto---t m---y--z -e-fye-r-o--i. V______ m_______ y_ f__________ V-o-i-t m-e-y-t- y- f-e-r-o-r-. ------------------------------- Vtoriot myesyetz ye fyevrooari.
Seši mēneši ir pusgads. Ш-с- м-сеци-с--пол---н- го---а. Ш___ м_____ с_ п_______ г______ Ш-с- м-с-ц- с- п-л-в-н- г-д-н-. ------------------------------- Шест месеци се половина година. 0
Vt-ri-t-m-e-ye-z -e--y-v-ooa-i. V______ m_______ y_ f__________ V-o-i-t m-e-y-t- y- f-e-r-o-r-. ------------------------------- Vtoriot myesyetz ye fyevrooari.
Janvāris, februāris, marts, ј--уа-и- -----ари,--арт ј_______ ф________ м___ ј-н-а-и- ф-в-у-р-, м-р- ----------------------- јануари, февруари, март 0
V-o---t-m-esye--------ev-o-ar-. V______ m_______ y_ f__________ V-o-i-t m-e-y-t- y- f-e-r-o-r-. ------------------------------- Vtoriot myesyetz ye fyevrooari.
aprīlis, maijs un jūnijs. ап--л---а-,--у--. а_____ м___ ј____ а-р-л- м-ј- ј-н-. ----------------- април, мај, јуни. 0
T-ye-i-- m-e-ye-z ye ma--. T_______ m_______ y_ m____ T-y-t-o- m-e-y-t- y- m-r-. -------------------------- Tryetiot myesyetz ye mart.
Septītais mēnesis ir jūlijs. Се-мио--м--ец - ј-ли. С______ м____ е ј____ С-д-и-т м-с-ц е ј-л-. --------------------- Седмиот месец е јули. 0
T-ye-iot -yesy-t--ye mar-. T_______ m_______ y_ m____ T-y-t-o- m-e-y-t- y- m-r-. -------------------------- Tryetiot myesyetz ye mart.
Astotais mēnesis ir augusts. Осм--т -е-ец --а-----. О_____ м____ е а______ О-м-о- м-с-ц е а-г-с-. ---------------------- Осмиот месец е август. 0
T-y--i-- --e----z----mart. T_______ m_______ y_ m____ T-y-t-o- m-e-y-t- y- m-r-. -------------------------- Tryetiot myesyetz ye mart.
Devītais mēnesis ir septembris. Де-е-ти---м--е- е--е---мв--. Д________ м____ е с_________ Д-в-т-и-т м-с-ц е с-п-е-в-и- ---------------------------- Деветтиот месец е септември. 0
Ch-etv-ti-t----s--tz--e-a--il. C__________ m_______ y_ a_____ C-y-t-r-i-t m-e-y-t- y- a-r-l- ------------------------------ Chyetvrtiot myesyetz ye april.
Desmitais mēnesis ir oktobris. Д--еттиот-м-с-ц - ок-ом--и. Д________ м____ е о________ Д-с-т-и-т м-с-ц е о-т-м-р-. --------------------------- Десеттиот месец е октомври. 0
C-ye---t--- -y----t-----apri-. C__________ m_______ y_ a_____ C-y-t-r-i-t m-e-y-t- y- a-r-l- ------------------------------ Chyetvrtiot myesyetz ye april.
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. Е--нае--т-и-т ---ец е-н-е--ри. Е____________ м____ е н_______ Е-и-а-с-т-и-т м-с-ц е н-е-в-и- ------------------------------ Единаесеттиот месец е ноември. 0
C---tv-tio--mye-yet- -e--pri-. C__________ m_______ y_ a_____ C-y-t-r-i-t m-e-y-t- y- a-r-l- ------------------------------ Chyetvrtiot myesyetz ye april.
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. Д---ае-е-ти-т м-сец---д--е-ври. Д____________ м____ е д________ Д-а-а-с-т-и-т м-с-ц е д-к-м-р-. ------------------------------- Дванаесеттиот месец е декември. 0
P-e-ti---my-s-e-- -e-ma-. P_______ m_______ y_ m___ P-e-t-o- m-e-y-t- y- m-ј- ------------------------- Pyettiot myesyetz ye maј.
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Д-а-а---т--е---- -е една -о---а. Д________ м_____ с_ е___ г______ Д-а-а-с-т м-с-ц- с- е-н- г-д-н-. -------------------------------- Дванаесет месеци се една година. 0
Pyet---- mye-yetz--- maј. P_______ m_______ y_ m___ P-e-t-o- m-e-y-t- y- m-ј- ------------------------- Pyettiot myesyetz ye maј.
Jūlijs, augusts, septembris, јул-, авг---, с---ември, ј____ а______ с_________ ј-л-, а-г-с-, с-п-е-в-и- ------------------------ јули, август, септември, 0
P--t---t---e-yet- -e-m--. P_______ m_______ y_ m___ P-e-t-o- m-e-y-t- y- m-ј- ------------------------- Pyettiot myesyetz ye maј.
oktobris, novembris un decembris. окто-в-и- н------, де-е---и. о________ н_______ д________ о-т-м-р-, н-е-в-и- д-к-м-р-. ---------------------------- октомври, ноември, декември. 0
Sh------o---y--y-tz-ye јo--i. S_________ m_______ y_ ј_____ S-y-s-t-o- m-e-y-t- y- ј-o-i- ----------------------------- Shyesttiot myesyetz ye јooni.

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…