Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   sl Vrstilni števniki

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [enainšestdeset]

Vrstilni števniki

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. Prvi --sec-j--------. P___ m____ j_ j______ P-v- m-s-c j- j-n-a-. --------------------- Prvi mesec je januar. 0
Otrais mēnesis ir februāris. Dr-gi--e-e- j--fe----r. D____ m____ j_ f_______ D-u-i m-s-c j- f-b-u-r- ----------------------- Drugi mesec je februar. 0
Trešais mēnesis ir marts. T---j--mese--j- -a-e-. T_____ m____ j_ m_____ T-e-j- m-s-c j- m-r-c- ---------------------- Tretji mesec je marec. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. Č--r---m------e --ri-. Č_____ m____ j_ a_____ Č-t-t- m-s-c j- a-r-l- ---------------------- Četrti mesec je april. 0
Piektais mēnesis ir maijs. Pet- mes-c -- m-j. P___ m____ j_ m___ P-t- m-s-c j- m-j- ------------------ Peti mesec je maj. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. Šest--mes-c je----ij. Š____ m____ j_ j_____ Š-s-i m-s-c j- j-n-j- --------------------- Šesti mesec je junij. 0
Seši mēneši ir pusgads. Š--t ----c----- p-l-(-olo-ic-) leta. Š___ m______ j_ p__ (_________ l____ Š-s- m-s-c-v j- p-l (-o-o-i-a- l-t-. ------------------------------------ Šest mesecev je pol (polovica) leta. 0
Janvāris, februāris, marts, Janu--, feb--a-, ma---, J______ f_______ m_____ J-n-a-, f-b-u-r- m-r-c- ----------------------- Januar, februar, marec, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. ap---,--aj in -u--j. a_____ m__ i_ j_____ a-r-l- m-j i- j-n-j- -------------------- april, maj in junij. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. S-dmi -e--- j---u-i-. S____ m____ j_ j_____ S-d-i m-s-c j- j-l-j- --------------------- Sedmi mesec je julij. 0
Astotais mēnesis ir augusts. Os-i -e-ec -e-avgust. O___ m____ j_ a______ O-m- m-s-c j- a-g-s-. --------------------- Osmi mesec je avgust. 0
Devītais mēnesis ir septembris. De--t--m-----je-s-pt-mb--. D_____ m____ j_ s_________ D-v-t- m-s-c j- s-p-e-b-r- -------------------------- Deveti mesec je september. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. De--------e---e-o----e-. D_____ m____ j_ o_______ D-s-t- m-s-c j- o-t-b-r- ------------------------ Deseti mesec je oktober. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. E---s-- --sec-j--nov--b--. E______ m____ j_ n________ E-a-s-i m-s-c j- n-v-m-e-. -------------------------- Enajsti mesec je november. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. D-a-aj-ti-m-s-- j- dec---e-. D________ m____ j_ d________ D-a-a-s-i m-s-c j- d-c-m-e-. ---------------------------- Dvanajsti mesec je december. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. D-an-j-t-m-s-cev j--eno -e-o. D_______ m______ j_ e__ l____ D-a-a-s- m-s-c-v j- e-o l-t-. ----------------------------- Dvanajst mesecev je eno leto. 0
Jūlijs, augusts, septembris, J---j,---g--t,-s--t-m--r, J_____ a______ s_________ J-l-j- a-g-s-, s-p-e-b-r- ------------------------- Julij, avgust, september, 0
oktobris, novembris un decembris. ok-o-er,--o---ber-i---e-e-b--. o_______ n_______ i_ d________ o-t-b-r- n-v-m-e- i- d-c-m-e-. ------------------------------ oktober, november in december. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovēņu (1-100) MP3 slovēņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…