Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   cs Dny v týdnu

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [devět]

Dny v týdnu

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
pirmdiena p---ě-í p______ p-n-ě-í ------- pondělí 0
otrdiena út--ý ú____ ú-e-ý ----- úterý 0
trešdiena s-ř-da s_____ s-ř-d- ------ středa 0
ceturtdiena č-v-tek č______ č-v-t-k ------- čtvrtek 0
piektdiena p-tek p____ p-t-k ----- pátek 0
sestdiena s-bota s_____ s-b-t- ------ sobota 0
svētdiena ned-le n_____ n-d-l- ------ neděle 0
nedēļa t-d-n t____ t-d-n ----- týden 0
no pirmdienas līdz svētdienai o- po----í d- neděle o_ p______ d_ n_____ o- p-n-ě-í d- n-d-l- -------------------- od pondělí do neděle 0
Pirmā diena ir pirmdiena. Prvn----- j----n-ěl-. P____ d__ j_ p_______ P-v-í d-n j- p-n-ě-í- --------------------- První den je pondělí. 0
Otrā diena ir otrdiena. Dr--- de- j- ---rý. D____ d__ j_ ú_____ D-u-ý d-n j- ú-e-ý- ------------------- Druhý den je úterý. 0
Trešā diena ir trešdiena. Třet- d-- -e -tř-da. T____ d__ j_ s______ T-e-í d-n j- s-ř-d-. -------------------- Třetí den je středa. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Čtv----de- je-č------. Č_____ d__ j_ č_______ Č-v-t- d-n j- č-v-t-k- ---------------------- Čtvrtý den je čtvrtek. 0
Piektā diena ir piektdiena. Pát- den-je-----k. P___ d__ j_ p_____ P-t- d-n j- p-t-k- ------------------ Pátý den je pátek. 0
Sestā diena ir sestdiena. Še--- --n je--obota. Š____ d__ j_ s______ Š-s-ý d-n j- s-b-t-. -------------------- Šestý den je sobota. 0
Septītā diena ir svētdiena. Se----de- -- --d--e. S____ d__ j_ n______ S-d-ý d-n j- n-d-l-. -------------------- Sedmý den je neděle. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. Tý-en-m--s-dm-d--. T____ m_ s___ d___ T-d-n m- s-d- d-í- ------------------ Týden má sedm dní. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Pra----m- -e--pět -n-. P________ j__ p__ d___ P-a-u-e-e j-n p-t d-í- ---------------------- Pracujeme jen pět dní. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + čehu (1-100) MP3 čehu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!