Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   af Weeksdae

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [nege]

Weeksdae

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
pirmdiena M--nd-g M______ M-a-d-g ------- Maandag 0
otrdiena Din--ag D______ D-n-d-g ------- Dinsdag 0
trešdiena Wo----ag W_______ W-e-s-a- -------- Woensdag 0
ceturtdiena Do------g D________ D-n-e-d-g --------- Donderdag 0
piektdiena Vr-d-g V_____ V-y-a- ------ Vrydag 0
sestdiena S-te-d-g S_______ S-t-r-a- -------- Saterdag 0
svētdiena S--d-g S_____ S-n-a- ------ Sondag 0
nedēļa d----eek d__ w___ d-e w-e- -------- die week 0
no pirmdienas līdz svētdienai va--M---dag-to- S---ag v__ M______ t__ S_____ v-n M-a-d-g t-t S-n-a- ---------------------- van Maandag tot Sondag 0
Pirmā diena ir pirmdiena. Die-eers-e---g is--a---ag. D__ e_____ d__ i_ M_______ D-e e-r-t- d-g i- M-a-d-g- -------------------------- Die eerste dag is Maandag. 0
Otrā diena ir otrdiena. Die----ede---g ----in-d--. D__ t_____ d__ i_ D_______ D-e t-e-d- d-g i- D-n-d-g- -------------------------- Die tweede dag is Dinsdag. 0
Trešā diena ir trešdiena. Di- d-rd- da--i-----nsd-g. D__ d____ d__ i_ W________ D-e d-r-e d-g i- W-e-s-a-. -------------------------- Die derde dag is Woensdag. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Die v--rd---ag -----nd-r---. D__ v_____ d__ i_ D_________ D-e v-e-d- d-g i- D-n-e-d-g- ---------------------------- Die vierde dag is Donderdag. 0
Piektā diena ir piektdiena. Die-vy-de d---is V---ag. D__ v____ d__ i_ V______ D-e v-f-e d-g i- V-y-a-. ------------------------ Die vyfde dag is Vrydag. 0
Sestā diena ir sestdiena. D-e--e-de -ag-----a-erdag. D__ s____ d__ i_ S________ D-e s-s-e d-g i- S-t-r-a-. -------------------------- Die sesde dag is Saterdag. 0
Septītā diena ir svētdiena. Di- -e-en-e---g--s----da-. D__ s______ d__ i_ S______ D-e s-w-n-e d-g i- S-n-a-. -------------------------- Die sewende dag is Sondag. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. D-e-wee- h-t --w----e. D__ w___ h__ s___ d___ D-e w-e- h-t s-w- d-e- ---------------------- Die week het sewe dae. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Ons -e-k -et-vy- da-. O__ w___ n__ v__ d___ O-s w-r- n-t v-f d-e- --------------------- Ons werk net vyf dae. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + afrikāņu (1-100) MP3 afrikāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!