Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   cs Roční období a počasí

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [šestnáct]

Roční období a počasí

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: To-o j-ou r-ční-o---b-: T___ j___ r____ o______ T-t- j-o- r-č-í o-d-b-: ----------------------- Toto jsou roční období: 0
pavasaris, vasara, Jar-, lé-o, J____ l____ J-r-, l-t-, ----------- Jaro, léto, 0
rudens un ziema. p-dz-m --zi--. p_____ a z____ p-d-i- a z-m-. -------------- podzim a zima. 0
Vasara ir karsta. Lét-----ho-k-. L___ j_ h_____ L-t- j- h-r-é- -------------- Léto je horké. 0
Vasarā spīd saule. V--é-ě---ítí---u--e. V l___ s____ s______ V l-t- s-í-í s-u-c-. -------------------- V létě svítí slunce. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. V----ě --o--m---ádi----p--chá-k-. V l___ c______ r___ n_ p_________ V l-t- c-o-í-e r-d- n- p-o-h-z-y- --------------------------------- V létě chodíme rádi na procházky. 0
Ziema ir auksta. Zim- -----la-n-. Z___ j_ c_______ Z-m- j- c-l-d-á- ---------------- Zima je chladná. 0
Ziemā snieg vai līst. V zimě -ně-í-neb- p--í. V z___ s____ n___ p____ V z-m- s-ě-í n-b- p-š-. ----------------------- V zimě sněží nebo prší. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. V-z--ě zůs-áv--e rá-- -o-a. V z___ z________ r___ d____ V z-m- z-s-á-á-e r-d- d-m-. --------------------------- V zimě zůstáváme rádi doma. 0
Ir auksts. J--c----n-. J_ c_______ J- c-l-d-o- ----------- Je chladno. 0
Līst. Prš-. P____ P-š-. ----- Prší. 0
Ir vējains. F-uká--í--. F____ v____ F-u-á v-t-. ----------- Fouká vítr. 0
Ir silts. Je-tep--. J_ t_____ J- t-p-o- --------- Je teplo. 0
Ir saulains. J--sl---č-o. J_ s________ J- s-u-e-n-. ------------ Je slunečno. 0
Ir skaidrs laiks. Je--as--. J_ j_____ J- j-s-o- --------- Je jasno. 0
Kāds šodien ir laiks? Jak- j--dn-s počas-? J___ j_ d___ p______ J-k- j- d-e- p-č-s-? -------------------- Jaké je dnes počasí? 0
Šodien ir auksts. Dn-s--e ch----o. D___ j_ c_______ D-e- j- c-l-d-o- ---------------- Dnes je chladno. 0
Šodien ir silts. D-es-j--t--l-. D___ j_ t_____ D-e- j- t-p-o- -------------- Dnes je teplo. 0

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!