Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   cs Konverzace 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [dvacet]

Konverzace 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Uděl---- s- -oh-d-í! U_______ s_ p_______ U-ě-e-t- s- p-h-d-í- -------------------- Udělejte si pohodlí! 0
Jūtieties kā mājās! Ci--e--e---k-----a! C____ s_ j___ d____ C-ť-e s- j-k- d-m-! ------------------- Ciťte se jako doma! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? Co------t--- -i-í? C_ s_ d___ k p____ C- s- d-t- k p-t-? ------------------ Co si dáte k pití? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? M-t--r-- / --da ----u? M___ r__ / r___ h_____ M-t- r-d / r-d- h-d-u- ---------------------- Máte rád / ráda hudbu? 0
Man patīk klasiskā mūzika. M-m rá---las--k---h-d--. M__ r__ k________ h_____ M-m r-d k-a-i-k-u h-d-u- ------------------------ Mám rád klasickou hudbu. 0
Te ir mani kompaktdiski. Ta-- j--u -á-cé-é-k-. T___ j___ m_ c_______ T-d- j-o- m- c-d-č-a- --------------------- Tady jsou má cédéčka. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? Hr-j--e na nějak- h-d-----n-s-r-j? H______ n_ n_____ h______ n_______ H-a-e-e n- n-j-k- h-d-b-í n-s-r-j- ---------------------------------- Hrajete na nějaký hudební nástroj? 0
Te ir mana ģitāra. To-je m-je-kytar-. T_ j_ m___ k______ T- j- m-j- k-t-r-. ------------------ To je moje kytara. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? Zpí--te r-d-/ --d-? Z______ r__ / r____ Z-í-á-e r-d / r-d-? ------------------- Zpíváte rád / ráda? 0
Vai Jums ir bērni? M-te--ěti? M___ d____ M-t- d-t-? ---------- Máte děti? 0
Vai Jums ir suns? M--e-psa? M___ p___ M-t- p-a- --------- Máte psa? 0
Vai Jums ir kaķis? Má---koč-u? M___ k_____ M-t- k-č-u- ----------- Máte kočku? 0
Te ir manas grāmatas. T--o---ou-mé -n--y. T___ j___ m_ k_____ T-t- j-o- m- k-i-y- ------------------- Toto jsou mé knihy. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Mám --ze---n---t-t--kn-hu. M__ r_________ t___ k_____ M-m r-z-č-e-o- t-t- k-i-u- -------------------------- Mám rozečtenou tuto knihu. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? Co---- /----a č-ete? C_ r__ / r___ č_____ C- r-d / r-d- č-e-e- -------------------- Co rád / ráda čtete? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Cho-í-e r---/---d- -a ----e-t-? C______ r__ / r___ n_ k________ C-o-í-e r-d / r-d- n- k-n-e-t-? ------------------------------- Chodíte rád / ráda na koncerty? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? C---íte -á--- -á-a-do-d-vad-a? C______ r__ / r___ d_ d_______ C-o-í-e r-d / r-d- d- d-v-d-a- ------------------------------ Chodíte rád / ráda do divadla? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Ch--ít- rád-/-r-d------p--y? C______ r__ / r___ d_ o_____ C-o-í-e r-d / r-d- d- o-e-y- ---------------------------- Chodíte rád / ráda do opery? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + čehu (1-100) MP3 čehu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!