Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   ro Anotimpuri şi vreme

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [şaisprezece]

Anotimpuri şi vreme

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Ac-stea------a--tim-----e: A______ s___ a____________ A-e-t-a s-n- a-o-i-p-r-l-: -------------------------- Acestea sunt anotimpurile: 0
pavasaris, vasara, p--mă-a-a, va--, p_________ v____ p-i-ă-a-a- v-r-, ---------------- primăvara, vara, 0
rudens un ziema. toamn- şi-i-r--. t_____ ş_ i_____ t-a-n- ş- i-r-a- ---------------- toamna şi iarna. 0
Vasara ir karsta. Va-a--st- f-erbi--e. V___ e___ f_________ V-r- e-t- f-e-b-n-e- -------------------- Vara este fierbinte. 0
Vasarā spīd saule. Vara-b-t---o-rele. V___ b___ s_______ V-r- b-t- s-a-e-e- ------------------ Vara bate soarele. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. V-r--mer--m-să ---pl---ăm -u-plă-ere. V___ m_____ s_ n_ p______ c_ p_______ V-r- m-r-e- s- n- p-i-b-m c- p-ă-e-e- ------------------------------------- Vara mergem să ne plimbăm cu plăcere. 0
Ziema ir auksta. Ia--a--ste -ece. I____ e___ r____ I-r-a e-t- r-c-. ---------------- Iarna este rece. 0
Ziemā snieg vai līst. Ia-n- --n-- -au---o-ă. I____ n____ s__ p_____ I-r-a n-n-e s-u p-o-ă- ---------------------- Iarna ninge sau plouă. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. Iar-a -tă------l--ere ac--ă. I____ s___ c_ p______ a_____ I-r-a s-ă- c- p-ă-e-e a-a-ă- ---------------------------- Iarna stăm cu plăcere acasă. 0
Ir auksts. E-t- r--e. E___ r____ E-t- r-c-. ---------- Este rece. 0
Līst. Pl---. P_____ P-o-ă- ------ Plouă. 0
Ir vējains. Ba-e---n-u-. B___ v______ B-t- v-n-u-. ------------ Bate vântul. 0
Ir silts. Est- c-ld. E___ c____ E-t- c-l-. ---------- Este cald. 0
Ir saulains. E-te -ns--it. E___ î_______ E-t- î-s-r-t- ------------- Este însorit. 0
Ir skaidrs laiks. Este--eni-. E___ s_____ E-t- s-n-n- ----------- Este senin. 0
Kāds šodien ir laiks? C----ste----ă-i-vr--ea? C__ e___ a_____ v______ C-m e-t- a-t-z- v-e-e-? ----------------------- Cum este astăzi vremea? 0
Šodien ir auksts. As-ă----ste-----. A_____ e___ r____ A-t-z- e-t- r-c-. ----------------- Astăzi este rece. 0
Šodien ir silts. Ast--i---te ---d. A_____ e___ c____ A-t-z- e-t- c-l-. ----------------- Astăzi este cald. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + rumāņu (1-100) MP3 rumāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!