Sarunvārdnīca

lv Personas   »   ad ЦIыфхэр

1 [viens]

Personas

Personas

1 [зы]

1 [zy]

ЦIыфхэр

CIyfhjer

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu adyghe Spēlēt Vairāk
es с- с_ с- -- сэ 0
CIyf-jer C_______ C-y-h-e- -------- CIyfhjer
es un tu с-----о-рэ с____ о___ с-р-э о-р- ---------- сэррэ оррэ 0
C-yf-jer C_______ C-y-h-e- -------- CIyfhjer
mēs abi т- ти--о т_ т____ т- т-т-о -------- тэ титIо 0
sje s__ s-e --- sje
viņš а- (хъул---г-) а_ (__________ а- (-ъ-л-ф-г-) -------------- ар (хъулъфыгъ) 0
s-e s__ s-e --- sje
viņš un viņa арр- (---л-фыг-)------(-з--ъфыг-) а___ (__________ а___ (__________ а-р- (-ъ-л-ф-г-) а-р- (-з-л-ф-г-) --------------------------------- аррэ (хъулъфыгъ) аррэ (бзылъфыгъ) 0
sje s__ s-e --- sje
viņi abi а-эр тI--и а___ т____ а-э- т-у-и ---------- ахэр тIури 0
sj-r-j- orr-e s______ o____ s-e-r-e o-r-e ------------- sjerrje orrje
vīrietis х--л---гъ х________ х-у-ъ-ы-ъ --------- хъулъфыгъ 0
sjer-je--rr-e s______ o____ s-e-r-e o-r-e ------------- sjerrje orrje
sieviete бз-лъ---ъ б________ б-ы-ъ-ы-ъ --------- бзылъфыгъ 0
s-errje -rrje s______ o____ s-e-r-e o-r-e ------------- sjerrje orrje
bērns са--й с____ с-б-й ----- сабый 0
t-- -it-o t__ t____ t-e t-t-o --------- tje titIo
ģimene уна-ъо у_____ у-а-ъ- ------ унагъо 0
tj- titIo t__ t____ t-e t-t-o --------- tje titIo
mana ģimene сиун---о с_______ с-у-а-ъ- -------- сиунагъо 0
t-e ti-Io t__ t____ t-e t-t-o --------- tje titIo
Mana ģimene ir šeit. Си-н-----мыщ --I. С_______ м__ щ___ С-у-а-ъ- м-щ щ-I- ----------------- Сиунагъо мыщ щыI. 0
ar--h-l---) a_ (_______ a- (-u-f-g- ----------- ar (hulfyg)
Es esmu šeit. Сэ-----сы-ыI. С_ м__ с_____ С- м-щ с-щ-I- ------------- Сэ мыщ сыщыI. 0
a---h-lf--) a_ (_______ a- (-u-f-g- ----------- ar (hulfyg)
Tu esi šeit. О м---у-ыI. О м__ у____ О м-щ у-ы-. ----------- О мыщ ущыI. 0
a-------yg) a_ (_______ a- (-u-f-g- ----------- ar (hulfyg)
Viņš ir šeit un viņa ir šeit. А- --ъ---ф-гъ) м-щ------кIи--- (-з----ыг-- мы- -ыI. А_ (__________ м__ щ__ ы___ а_ (__________ м__ щ___ А- (-ъ-л-ф-г-) м-щ щ-I ы-I- а- (-з-л-ф-г-) м-щ щ-I- --------------------------------------------------- Ар (хъулъфыгъ) мыщ щыI ыкIи ар (бзылъфыгъ) мыщ щыI. 0
a---- --u-fyg-----j- (--y--y-) a____ (_______ a____ (________ a-r-e (-u-f-g- a-r-e (-z-l-y-) ------------------------------ arrje (hulfyg) arrje (bzylfyg)
Mēs esam šeit. Тэ м-щ--ыщ--. Т_ м__ т_____ Т- м-щ т-щ-I- ------------- Тэ мыщ тыщыI. 0
arrj--(h---yg- a-r-e-(bzylfy-) a____ (_______ a____ (________ a-r-e (-u-f-g- a-r-e (-z-l-y-) ------------------------------ arrje (hulfyg) arrje (bzylfyg)
Jūs esat šeit. Шъ--м-щ ш----I. Ш__ м__ ш______ Ш-о м-щ ш-у-ы-. --------------- Шъо мыщ шъущыI. 0
arrj- (h-lf--)-arr-e ------yg) a____ (_______ a____ (________ a-r-e (-u-f-g- a-r-e (-z-l-y-) ------------------------------ arrje (hulfyg) arrje (bzylfyg)
Viņi visi ir šeit. А--р зэ-I- м----ы--х. А___ з____ м__ щ_____ А-э- з-к-э м-щ щ-I-х- --------------------- Ахэр зэкIэ мыщ щыIэх. 0
ahje- -Iu-i a____ t____ a-j-r t-u-i ----------- ahjer tIuri

Svešvalodas cīņā ar Alcheimera slimību

Tiem, kuri vēlas saglabāt garīgo līdzsvaru, vajadzētu apgūt valodas. Ar valodas prasmēm var izsargāties no demences. Neskaitāmas zinātniskās pētniecības ir to pierādījušas. Apgūstot valodu vecumam nav nozīmes. Svarīgi ir tas, ka smadzenes tiek regulāri vingrinātas. Mācoties leksiku tiek aktivizētas dažādas smadzeņu daļas. Šīs daļas regulē nozīmīgus izziņas procesus. Tādēļ cilvēki, kuri pārzin vairākas valodas, ir uzmanīgāki. Viņi var arī labāk koncentrēties. Lai gan, daudzvalodībai ir papildu priekšrocības. Daudzvalodīgi cilvēki var pieņemt labākus lēmumus. Tas ir, viņi nonāk pie lēmuma ātrāk. Jo viņu smadzenes ir iemācījušās izdarīt izvēli. Tās zin vismaz divus apzīmējumus vienai lietai. Attiecīgajā situācijā ir iespējams izvēlēties atbilstošo apzīmētāju. Tādēļ, daudzvalodīgi cilvēki nepārtraukti izdara izvēli. Viņu smadzenēm ir treniņš izvēlēties starp vairākām lietām. Un šis treniņš attīsta ne tikai smadzeņu centru, kas atbild par valodu. Daudzas smadzeņu daļas gūst labumu no daudzvalodības. Valodu prasmes nozīmē arī labāku kognitīvo kontroli. Protams, valodu prasmes nenovērsīs demenci. Lai gan, daudzvalodīgiem cilvēkiem šī slimība attīstas lēnāk. Un viņu smadzenes, šķiet, labāk spēj līdzsvarot sekas. Valodas apguvējiem demences simptomi parādas vājākā formā. Apjukums un aizmiršana ir mazāk svarīgi. Tāpēc gan jauni, gan veci vienlīdzīgi gūst labumu no valodas apguves. Un: Ar katru valodu ir vieglāk apgūt kādu jaunu. Tatad, tā vietā, lai sniegtos pēc zālēm, mums vajadzētu sniegties pēc vārdnīcas.