Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   tl Mga paaring panghalip 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [animnapu’t pito]

Mga paaring panghalip 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu tagalu Spēlēt Vairāk
brilles a---s-la--n a__ s______ a-g s-l-m-n ----------- ang salamin 0
Viņš aizmirsa savas brilles. N---l-m--a----ya--n--sal-min n--a. N__________ n___ a__ s______ n____ N-k-l-m-t-n n-y- a-g s-l-m-n n-y-. ---------------------------------- Nakalimutan niya ang salamin niya. 0
Kur tad ir viņa brilles? Na--an---ya-n-i--- a----al-m---ni-a? N_____ n___ n_____ a__ s______ n____ N-s-a- n-y- n-i-a- a-g s-l-m-n n-y-? ------------------------------------ Nasaan niya naiwan ang salamin niya? 0
pulkstenis Ang or-s-n A__ o_____ A-g o-a-a- ---------- Ang orasan 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. S-r- --- -el-----a. S___ a__ r___ n____ S-r- a-g r-l- n-y-. ------------------- Sira ang relo niya. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. An---ra-an--y -ak-s--it -a d--gding. A__ o_____ a_ n________ s_ d________ A-g o-a-a- a- n-k-s-b-t s- d-n-d-n-. ------------------------------------ Ang orasan ay nakasabit sa dingding. 0
pase a-g-p-s--o--e a__ p________ a-g p-s-p-r-e ------------- ang pasaporte 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Na-ala an---a----rte--i-a. N_____ a__ p________ n____ N-w-l- a-g p-s-p-r-e n-y-. -------------------------- Nawala ang pasaporte niya. 0
Kur tad ir viņa pase? N-s-a--a-g ----p-rt- --a--------y--? N_____ a__ p________ n__ k___ g_____ N-s-a- a-g p-s-p-r-e n-a k-n- g-y-n- ------------------------------------ Nasaan ang pasaporte nya kung gayon? 0
viņi – viņu s-la---k----a s___ – k_____ s-l- – k-n-l- ------------- sila – kanila 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. Hi--i--ah-nap ng-m-- ba----ng k-----n------mag-l--g. H____ m______ n_ m__ b___ a__ k_______ m__ m________ H-n-i m-h-n-p n- m-a b-t- a-g k-n-l-n- m-a m-g-l-n-. ---------------------------------------------------- Hindi mahanap ng mga bata ang kanilang mga magulang. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. N-rit- ---a-- -an-ang m-a -a-u---g! N_____ n_ a__ k______ m__ m________ N-r-t- n- a-g k-n-a-g m-a m-g-l-n-! ----------------------------------- Narito na ang kanyang mga magulang! 0
Jūs – Jūsu I-a- --iyo I___ – i__ I-a- – i-o ---------- Ikaw – iyo 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? K-must----------g bi--h-,-G. ----er? K______ a__ i____ b______ G_ M______ K-m-s-a a-g i-o-g b-y-h-, G- M-l-e-? ------------------------------------ Kumusta ang iyong biyahe, G. Müller? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? N--aa- --g--s-w--mo- -. -ü----? N_____ a__ a____ m__ G_ M______ N-s-a- a-g a-a-a m-, G- M-l-e-? ------------------------------- Nasaan ang asawa mo, G. Müller? 0
Jūs – Jūsu I-a- –--yo I___ – i__ I-a- – i-o ---------- Ikaw – iyo 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? K-mus-- --g-i---g-biya-e- M-.-S---idt? K______ a__ i____ b______ M__ S_______ K-m-s-a a-g i-o-g b-y-h-, M-. S-h-i-t- -------------------------------------- Kumusta ang iyong biyahe, Ms. Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? N--a---an----awa--o,---- --hm---? N_____ a__ a____ m__ M__ S_______ N-s-a- a-g a-a-a m-, M-. S-h-i-t- --------------------------------- Nasaan ang asawa mo, Ms. Schmidt? 0

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!