Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   da Adjektiver 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [nioghalvfjerds]

Adjektiver 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. J-g---r -n blå -jo-e --. J__ h__ e_ b__ k____ p__ J-g h-r e- b-å k-o-e p-. ------------------------ Jeg har en blå kjole på. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. Je- --r e- --d k---e-på. J__ h__ e_ r__ k____ p__ J-g h-r e- r-d k-o-e p-. ------------------------ Jeg har en rød kjole på. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. Je--h-r en-g----kjo-e--å. J__ h__ e_ g___ k____ p__ J-g h-r e- g-ø- k-o-e p-. ------------------------- Jeg har en grøn kjole på. 0
Es pērku melnu somu. Jeg -øbe--e- so-t--as--. J__ k____ e_ s___ t_____ J-g k-b-r e- s-r- t-s-e- ------------------------ Jeg køber en sort taske. 0
Es pērku brūnu somu. Jeg k---r-e--br-n--as--. J__ k____ e_ b___ t_____ J-g k-b-r e- b-u- t-s-e- ------------------------ Jeg køber en brun taske. 0
Es pērku baltu somu. Jeg -øb---e--h--d t-s-e. J__ k____ e_ h___ t_____ J-g k-b-r e- h-i- t-s-e- ------------------------ Jeg køber en hvid taske. 0
Man vajag jaunu mašīnu. Je- --r---u- -o--e---- --l. J__ h__ b___ f__ e_ n_ b___ J-g h-r b-u- f-r e- n- b-l- --------------------------- Jeg har brug for en ny bil. 0
Man vajag ātru mašīnu. J-g-h---bru- fo-------r-ig b--. J__ h__ b___ f__ e_ h_____ b___ J-g h-r b-u- f-r e- h-r-i- b-l- ------------------------------- Jeg har brug for en hurtig bil. 0
Man vajag ērtu mašīnu. J-g-h-- b--- for-en --mfo-t-b---bi-. J__ h__ b___ f__ e_ k__________ b___ J-g h-r b-u- f-r e- k-m-o-t-b-l b-l- ------------------------------------ Jeg har brug for en komfortabel bil. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. Der-p-e bor-de--e---a-m-- -v--d-. D______ b__ d__ e_ g_____ k______ D-r-p-e b-r d-r e- g-m-e- k-i-d-. --------------------------------- Deroppe bor der en gammel kvinde. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. D--op----o- d-- en--y--kv-nd-. D______ b__ d__ e_ t__ k______ D-r-p-e b-r d-r e- t-k k-i-d-. ------------------------------ Deroppe bor der en tyk kvinde. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. D-r---e-bo- d----- ---g---ig-kvin--. D______ b__ d__ e_ n________ k______ D-r-e-e b-r d-r e- n-s-e-r-g k-i-d-. ------------------------------------ Dernede bor der en nysgerrig kvinde. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. Vor-- g-s-er-v-r --re--en-e-k--. V____ g_____ v__ r___ m_________ V-r-s g-s-e- v-r r-r- m-n-e-k-r- -------------------------------- Vores gæster var rare mennesker. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. Vo-----æs-er-va--h-fl--e-men-e----. V____ g_____ v__ h______ m_________ V-r-s g-s-e- v-r h-f-i-e m-n-e-k-r- ----------------------------------- Vores gæster var høflige mennesker. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. Vor-s gæs-er-v----nt-res-a----me--es-e-. V____ g_____ v__ i___________ m_________ V-r-s g-s-e- v-r i-t-r-s-a-t- m-n-e-k-r- ---------------------------------------- Vores gæster var interessante mennesker. 0
Man ir mīļi bērni. Je----- s--e----n. J__ h__ s___ b____ J-g h-r s-d- b-r-. ------------------ Jeg har søde børn. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. M------o-rne har-frække b-rn. M__ n_______ h__ f_____ b____ M-n n-b-e-n- h-r f-æ-k- b-r-. ----------------------------- Men naboerne har frække børn. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? E--di---bør-----ige? E_ d___ b___ a______ E- d-n- b-r- a-t-g-? -------------------- Er dine børn artige? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + dāņu (1-100) MP3 dāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.