Sarunvārdnīca

Vai mēs visi runājam āfrikāniski?

Ne visi no mums ir bijuši Āfrikā. Tomēr iespējams, ka katra valoda tur jau ir bijusi! Vairāki zinātnieki tā vismaz uzskata. Pēc viņu domām, visu valodu izcelsme atrodama Āfrikā. No turienes tās izplatījās pa visu pasauli. Kopumā pastāv vairāk kā 6000 valodu. Un visticamāk tām esot kopīgas saknes Āfrikā. Pētnieki ir salīdzinājuši dažādu valodu fonēmas. Fonēmas ir skaņas, ko izmanto, lai veidotu vārdus. Ja tiek mainīta fonēma, visa vārda nozīme arī izmainas. To var ilustrēt izmantojot piemēru no angļu valodas. Angļu valodā dip un tip nozīmē divas dažādas lietas. Tātad, angļu valodā /d/ un /t/ ir divas dažādas fonēmas. Visiespaidīgākā fonētiskā dažādība sastopama āfrikāņu valodās. Jo tālāk no Āfrikas, jo dramatiskāk šī daudzveidība samazinās. Un tieši šeit pētnieki redz pierādījumu savai teorijai. Iedzīvotājiem izvēršoties, tie paliek arvien vienveidīgāki. To tālākajās robežās samazinās ģenētiskā daudzveidība. Tas ir tādēļ, ka samzinās arī ‘klejotāju’ skaits. Jo mazāk gēnu migrē, jo vienlīdzīgāki iedzīvotāji paliek. Ispējamās gēnu kombinācijas arī samazinās. Rezultātā migrējošie iedzīvotāji kļūst aizvien līdzīgāki viens otram. Zinātnieki to dēvē par dibinātāja efektu. Cilvēkiem aizejot no Āfrikas, tie sev paņēma līdzi valodas. Bet daži klejotāji atveda nedaudz fonēmas. Tā atsevišķas valodas palika arvien vienlīdzīgākas. Tas, ka Homo sapiens ir cēlies no Āfrikas, šķiet pierādīts. Mēs gaidām, lai redzētu, ka tā ir arī taisnība par valodu izcelsmi…